Es nemaz negrasos lieki deldēt pirkstus un klakšķināt klaviatūru jautājot jums, dārgie lasītāji, kāds ir jūsu viedoklis par “papildus lejupielādējamo saturu”, kas patiesībā gulšņā uz tevis iegādātā diska un tā vien gaida, kad atmodināsi to iztērējot maka saturu koda lejupielādei, kas dāvātu tam pieeju. Par laimi, viena no pie šīs parādības vainīgajām kompānijām, Capcom, ir saņēmusi gana daudz dusmīgu zvanu un ir nolēmusi laboties, kā arī, pie reizes, lai nomierinātu publiku, paziņojusi par Lost Planet EX Troopers.

Kristians Svensons, puišelis ar ļoti svarīgu šilti uz kabineta durvīm, Capcom oficiālajā forumā izteicās, ka viņi ir ieklausījušies publikas komentāros un ir pārskatījuši to, kā geimeriem vislabāk piegādāt papildus saturu. Kaut arī Svensona kungs to tieši nepasaka, viņa ieraksts visnotaļ pārliecinoši pauž nostāju, ka nīstā prakse tiks pārtraukta. Capcom pārstāvis gan atzīst, ka tuvākajos mēnešos vēl iznāks vairākas spēles, kuras uz diska iekļaus saturu, kurš kļūs pieejams tikai maksājot papildus, jo esot par vēlu tām veikt šādas izmaiņas. Viena no šādām spēlēm būs Dragon’s Dogma.

Vienlaikus japāņi atklāja, ka izstrādē atrodas Lost Planet sērijas atzarojums – Lost Planet EX Troopers. Spēles, kura relīzi piedzīvos uz 3DS un PlayStation 3 platformām, darbība gan norisināsies Lost Planet pasaulē, taču tā būs vienīgā lielā līdzība ar iepriekšminēto sēriju. Capcom sola šūteri ar anime stilā ieturētu vizuālo prezentāciju un “vecmodīgu sižetu”. Izstrādes vadītājs, Šintaro Kodžima, spēli raksturo, kā šūteri iesācējiem. Arkādisks? Laikam.

Šubi dubi, šeit iedomājieties iedvesmojošu tekstu. Zemāk podkāsts. Aizraujošu klausīšanos.

Lejupielādēt šeit (ar labo pogu un saglabāt)

LevelUp kāsis iekš iTunes

Jautājumi un tēmas

Kad notikuma vietā ierodas LevelUp, tad, sasodīts, kā mazākais ar tanku. Mūsu draudzes neformālais pikniks nebūt nav izņēmums, tādēļ mēs silti rekomendējam gaidāmajā svētdienā ieplānotajā pasākumā ierasties ekipējumā, kas atbilst namatēvu stilam. Respektīvi, daudz munīcijas un sprāgstvielu.

Mūsu sirsnīgā draudze jau septīto reizi pulcēsies kopējā spēles priekā, šoreiz Battlefield 3 eksploziju pilnajās ielejās. Ikviens ar Xbox 360 un Xbox Live Gold aprīkots interesents varēs tukšot aptveres administrācijas un citu dalībnieku digitālajos rumpjos jau šo svētdien, 13. maijā, plkst. 19:00. Speciāli šim pasākumam esam noīrējuši serveri, kuru vari ērti atrast spēles serveru meklētājā ierakstot zeltīto frāzi “LevelUp”, tomēr, ja nu kaut kādu augstāku spēku dēļ tev to atrast neizdodas, nekautrējies pievienot Matīsu (dynamics22) savam draugu sarakstam. Viņš tevi noteikti uzaicinās.

Patiesībā mūsu serveris darbosies visu nedēļu, tādēļ, ja tev ir īpaša vēlme iesildīties, droši, taču brīdināšu, ka līdz piknika sākumam tas ir atvērts arī svešās mēlēs runājošiem un tālās zemēs mītošajiem. Piknika dienā serverim tiks uzlikta parole, lai mūsu pašu LevelUpiešu vietā tur neuzturas pārāk daudz Ķīnas, ASV un Brazīlijas geimeru. Parole būs vienkārša – leveluplv.

Balvas, protams, ka mums ir balvas! Šoreiz kāds laimīgais dalībnieks savā īpašumā iegūs The Darknes II Xbox 360 kopiju, taču ne jau kuru katru. Šī ir, iespējams, visunikālākā The Darkness II kopija visuma eksistences vēsturē, jo to rotā LevelUp administrācijas skaistie autogrāfi.

Tātad, tiekamies svētdien un atceries par pikniku pateikt arī draugiem, kaimiņiem un tam onkulim, kas būvmateriālu veikalā vienmēr kliedz uz Knauf produkciju.

Kaut arī sērijai uz dzimšanas dienas tortes jau drīzumā gozēsies divdesmit svecītes, jāatzīst, ka nekad neesmu spēlējis nevienu Ridge Racer seriāla daļu. Arkādisks superdrifta simulators – tāds ir mans priekšstats, taču skaidri apzinos, ka Unbounded atļaujas pamatīgi atkāpties no ierastās formulas. Tādēļ, kaut arī uzreiz atklāju, ka par sērijas attīstību spriest nevaru, tomēr par Unbounded kā atsevišķu elementu, man teikt ir ko.

Puiši un meitenes, kuru CV ar neviltotu lepnumu stāv ierakstīts darbs pie pirmajām, lieliskajām FlatOut sērijas spēlēm un nu ir pārņēmuši stafetes kociņu Ridge Racer sērijas izstrādē, nav centušies spēles sacīkšu azartu ievīt kaut kādās sižeta druskās. Uzvara – tavs vienīgais mērķis. Riepu svilināšana un metāla locīšana norisināsies modernā, industriālo kompleksu un stiklotu augstceltņu pārpildītā lielpilsētā, kas ir sadalīta deviņos, mazākos reģionos, kuriem pieeju iegūsi uzvarot sacīkstēs un krājot punktus par nokļūšanu uz pjedestāla. Tādā pašā klasiskā manierē kādā gūsi pieeju jaunām trasēm, saņemsi arī jaunus automobiļus, kuri gan to vadības un spēju ziņā viens no otra īpaši neatšķiras. Daži, varbūt, ir ātrāki un citi, iespējams, švakāku sniegumu rāda līkumos, taču ātri vien nonāksi pie secinājuma, ka ikviens spēlē sastopamais dzels rumaks ir radīts ļoti līdzīgam spēles stilam.

Dedzinot gumiju izņemot līkumus sānslīdē un traucoties pa šoseju cieši pielipis priekšā braucošajam, gūsi iespēju izmantot boost’u, taču atšķirībā no citiem sacīkšu brāļiem, paātrinājums nav vienīgais, ko tas sniedz. Boost’s maniakālajam sacīkšu braucējam ļauj ar nieka pieskārienu gabalos saspridzināt ikvienu nelaimīgo, kas gadās viņa ceļā un, pats galvenais, noteiktos punktos trasē triekties cauri betona ēkām, lai rastu jaunu, īsāku ceļu, kā pārvietoties pa sacīkšu teritoriju. Un šī iznīcība ar divsimt kilometriem stundā ir spēles labākā īpašība, taču nepamet sajūta, ka Split/Second šo ideju realizēja apjomīgāk un labāk. Tomēr traukties caur megapoles detalizētajām ielām ātrumā, kas pat mūsu nacionālajiem BMW faniem liek nokaunēties, graciozi izslīdēt cauri līkumiem, satriekt pīšļos pretiniekus un brutāli iznesties cauri dzelzsbetona konstrukcijām ir tiešām jautri. Diemžēl problēma ir tāda, ka auto fizika pienācīgi funkcionē tikai šādos mirkļos, jo, piemēram, brīžos, kad tava dzelzs rumaka rati lēciena rezultātā paceļas no zemes, jebkādi fizikas likumi uz to darboties pārstāj. Šķiet, ka auto ir nokļuvis Dieva rokās.

Runājot par Dievu, ir jāmin visuvarenais, kas radījis un kontrolē šo sacīkšu centrāli. Kaut arī visi deviņi pilsētas rajoni lielākoties atšķiras viens no otra diemžēl, šķiet, traucoties pa to maģistrālēm trašu fragmenti atkārtosies neatkarīgi no reģiona, kurā baudu auto priekus. Šeit man gribas vilkt paralēles ar spēlē iekļautajiem trašu izstrādes rīkiem, kas ikvienam interesentam ļauj radīt savas trases kombinējot tās jau no gataviem pilsētas kvartāliem un tā vien šķiet, ka arī spēles veidotāji, BugBear, ir strādājuši ar šiem pašiem rīkiem, kas izskaidro to, kādēļ elementi turpina atkārtoties. Minētie izstrādes rīki ir gana elementāri, lai ar tiem rīkoties spētu pat sākumskola, taču to primitīvisms krietni ierobežo topošos līmeņu dizainerus.

Daudzspēlētāju frontes lielākais trūkums būtu absolūtais spēlētāju trūkums tiešsaistē, taču, protams, pieskaitīt to pie spēles mīnusiem nevarētu pat licencēts kretīns. Komentāri par šo Ridge Racer pēdējās epizodes elementu ir visai īsi, jo spēle prasmīgi pārnes kampaņas auto un trases daudzspēlētāju vidē un, kā jau tas parasti ir ar autosacīkšu monstriem, visjautrāk ir tieši kopā ar citiem, dzīviem šoferiem. Diemžēl, kā jau minēju, spēlētāju trūkuma dēļ ir jārēķinās ar divu līdz trīs dalībnieku skaitu.

Dekorācijas, sienas un citi nabaga braucēji gabalos šķīst visnotaļ glīti, kā arī kadru skaits turas pieņemamā līmenī. Trases ir visnotaļ detalizētas un naksnīgās pilsētas gaismas sniedz tādu, nedaudz futūristisku atmosfēru, turpretī skaņu celiņš piedāvā gaidīto – tehno un dubstepu.

Es negrasos Ridge Racer Unbounded pasludināt par sliktu spēli, bet arī cildināt to nav vērts. Apmierinoši – tas ir pozitīvākais vērtējums, ko tam varu veltīt. Kaut arī traukties milzīgā ātrumā pa pilsētas ielām nesoties cauri ēkām kādu laiku ir jautri, BugBear mazulis neatstāj nekādas paliekošas vērtības ne ideju, ne izpildījuma ziņā, jo pat skaļākais reklāmas sauklis par iznīcināmo vidi ir labāk izpildīts citos projektos, piemēram, Split/Second un automašīnu kaujas mežonīgā ātrumā līdz pilnībai noslīpējis ir Burnout. Verdikts, šķiet, būs tāds, ka, ja vari Ridge Racer Unbounded aizņemties no drauga vai iegādāties par ļoti minimālu samaksu, tad droši, uzspēlē, taču citādi, nē, paldies.

Vienā teikumā: Eksplodējoša arkāde, kas ar neko īpašu tomēr neizceļas.

Apskats veidots sadarbībā ar:

Jā, jā, mēs visi zinām, ka klāt ir pavasaris un tā vien gribas pamest dīvānu, lai izbaudītu geimerim pienācīgu saules staru devu. Taču ko darīt maija lietainajos vakaros? Atbildi meklē LevelUp maija spēļu ieskatā!

Maija podkāsis strauji tuvojas, tāpēc aicinām jūs šajā pavasarīgi siltajā laikā veltīt dažas sekundes mums, uzdodot kādu interesantu jautājumu, uz kuru tad nākamajā podkāsī centīsimies arī atbildēt. 

2012. gada maija podkāša tēmas

Ko spēlējām:

Trials Evolution

Prototype 2

The Walking Dead

Jaunumi:

Bondam ir jauna misija – 007 Legends

Paziņots God of War: Ascension

Reset pirmais treileris

Laiks pārmaiņām – Call of Duty: Black Ops II

Atklāts The Elder Scrolls Online 

Videospēlēm, kas balstītas uz filmām un komiksiem, šķiet, ir negatīva tendence būt sliktām un drīz vien veikalos stāvēt nocenoto spēļu kaudzē kopā ar visādiem. Vai Thor: God of Thunder uz Wii un 3DS ir patīkams izņēmums vai kārtējais haltūras un laika trūkuma paraugs?
Apskatītā versija: 3DS

Tors ir kāds skandināvu dievs no Marvel komiksiem. Viņš ir dusmīgs. Negatīvo emociju atbrīvošanai tas nosit simtiem pretiniekus ar savu lielo āmuru un maģiskajām spējām. Lai progresētu līmeņos, ir jāattīra telpas no ienaidniekiem, šad un tad arī jālēkā, jāaktivizē kāds slēdzis un jācīnās ar bosiem, tad tie jāpiebeidz, spiežot ekrānā tajā brīdī parādītos taustiņus. Ja jums visas šīs darbības atgādina God of War seriālu, tad jūsu nojauta ir pareiza, jo ik brīdi var just, no kā SEGA ir iedvesmojušies. Pat nosaukumā ir “God of”. Protams, ir labi, ka par Thor pamatu tiek ņemts žanra labākais paraugs, bet kāda tam jēga, ja izpildījums ir paviršs?

Thor: God of Thunder ir diezgan vienkārša spēle – pārvietojies pa līmeņiem un spied pogas, lai uzbruktu pretiniekiem vai priekšmetiem. Daudz domāt nav nepieciešams. Sitienu kombinācijas uz 3DS galvenokārt tiek veidotas ar Y un X pogām, kas ir vājais un stiprais uzbrukums, respektīvi. Ir iespējams arī palēkties ar B un veikt līdzīgas darbības gaisā ar to pašu taustiņu palīdzību. Ar L var bloķēt sitienus un atvairīt lodes, bet, turot R, Tors paceļ gaisā un vicina savu āmuru, kuru pēc tam var mest, piespiežot Y. Ar R arī tiek aktivizētas interaktīvās darbības. Pārvietošanās, loģiski, notiek ar analogo slaideri, bet virziena pogas un A tiek lietotas, lai izvairītos. Dažādas burvestības tiek aktivizētas ar ikonām pieskārienekrāna labajā malā. Wii versiju neesmu spēlējis, taču tajā liela nozīme ir WiiMote kustināšanai…

It kā ar vadības sistēmu 3DS spēlē viss ir kārtībā, taču problēma ir jūtamās aiztures starp spēlētāja pogu spiedieniem un ekrānā notiekošo, kas apgrūtina kombināciju izpildi. Šāda veida spēlei vajag lielisku spēlējamību jebkurā laikā, bet diemžēl ir tā, ka jo vairāk ienaidnieku, jo grūtāk ir spēlēt biežās raustīšanās dēļ. Nav tik traki, lai nevarētu pierast, bet tas pats God of War izskatās un strādā lieliski jebkurā laikā. Ja arī Thor ietu kā pa sviestu, tas tik un tā nemainītu to, ka geimplejs ir apnicīgs. Lineārajos līmeņos atkal un atkal ir jāsit desmitiem pāris dažādu veidu pretiniekus, un jebkādas mīklas vai platforminga elementi šeit ir ļoti primitīvi un risinājums tiek pateikts priekšā. Bosi daudz neatšķiras viens no otra. No pilnīgas garlaicības spēli glābj biežās sižeta ainas, uzlabojumu sistēma, kurā var atslēgt jaunas spējas, apgreidot esošās, un pāris lidojamie līmeņi, kur Tors traucas cauri gaisam Supercilvēka stilā ar savu āmuru un šauj pretiniekus. Viss tikpat vienkārši kā Alabamā.

Runājot par sižetu, uzreiz teikšu, ka neesmu redzējis pagājušā gada ekranizāciju Thor komiksam, tāpēc ir patīkami, ka tādiem kā man bonusos ir iekļauta viena pilna garuma animācijas seriāla Avengers sērija labā kvalitātē, kurā tiek iepazīstināts Tors. Tā diemžēl ir krietni interesantāka par pašu spēli. Starp līmeņiem sižets atklājas ar komiksu stila video palīdzību. Nav slikti, bet man būtu paticis kas animētāks, kustīgāks. Kad pabeidzu stāstu, 3DS rādīja, ka Thor esmu spēlējis aptuveni 4 stundas un 50 minūtes, ieskaitot ielāžu gaidīšanu (aptuveni 10..12 sekundes katra) un visu sižeta ainu skatīšanos. Tas ir maz, īpaši salīdzinājumā ar Ocarina of Time 3D, kuras iziešanai vajadzēja vairāk nekā 30 stundas un kura nekad nelikās garlaicīga (ko gan nevarētu teikt par Tora piedzīvojumu). Ja nu kādam ir vēlme atkārtoti spēle, ir pieejamas 4 grūtības pakāpes, līmeņos var viegli atrast gaisā peldošas lodes (sfēras), kas atslēdz skices ar dizaineru idejām par to, kā Thor vajadzēja izskatīties gala produktā. Var atklāt jaunus supervaroņa kostīmus, bet tas arī ir viss.

Grafiski Thor uz 3DS izskatās pieņemami, ņemot vērā, ka tas ir Wii ports. Ir diezgan detalizēti modeļi, un 3D izskatās labi, taču freimreits bieži mēdz krist tik zemu, ka traucē spēlēt, un daudzviet ir neglītas zemas izšķirtspējas tekstūras. Spriežot pēc internetā publicētiem video, orģināls strādā un izskatās labāk. Ā, starp citu, Thor man nokārās divas vai trīs reizes, ir daudz visādu tehnisku kļūdu, piemēram, pāris reizes palēcos un izkritu cauri pasaulei bezdibenī, un novēroju arī dažādas grafiskas dīvainības.

Audio Thor ir izdevies labi. Mūzika un skaņas ir atbilstošas un kvalitatīvas. Spēlēju vāciski, kas ir viena no piecām piedāvātajām valodām, tāpēc komentēju par to. Man īpaši patīk ierunātais teksts sižeta video klipos, kurš ir tiešām labi padarīts un ekspresīvs. Laikam ir paņemts filmai lietotais dublējums. Nepatīk tas, ka daži pretinieki mēdz atkārtot tās pašas frāzes pārāk bieži. Kad spēlēju ar pieslēgtām austiņām, secināju, ka ir kaut kādas problēmas ar skaņu video laikā – ja video ķeras, tad tas pats notiek arī ar audio. Var pieciest šādus defektus, bet nav patīkami.

Kopumā Thor: God of Thunder ir labi prezentēta, taču garlaicīga un primitīva beat ‘em up spēle, kuru var iziet aptuveni piecu stundu laikā. 3DS un Wii ir pieejamas daudzas krietni labākas spēles, tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc tērēt laiku un naudu Thor. Varbūt tas patiktu maziem bērniem, bet jebkurā gadījumā neiesaku.

Vienā teikumā: Garlaicīgs un problēmu pilns God of War pakaļdarinājums.

Apskats tapis sadarbībā ar veikalu Videogames

Zenimax Online Studios strādā pie pavisam jaunas MMO spēles – The Elder Scrolls Online. Tā tikusi oficiāli apstiprināta, kā jau to pienākas darīt – ar pirmo tīzertreileri. Spēle izmantos to pašu dzinēju, ko BioWare nesenais produkts Star Wars: The Old Republic, un tā būs pieejama jau nākamgad uz PC un Mac platformām. Bet Fallout MMO mums vismaz tuvākajā laikā laikam tomēr nepieredzēt.

Jā, dārgais videospēļu entuziast, es pilnībā apzinos, kāds ir tavs noskaņojums izdzirdot, ka atklāta kārtējā Call of Duty seriāla epizode, taču nomierinies un apsēdies. Kaut arī pārdošanas rekordus graujošā sērija pēdējos gados ir piekopusi attīstības tempus, kurus par iepriecinošiem grūti nosaukt, iepazīstoties ar Black Ops II sirdī un prātā notiek šķietami neiespējamais – Call of Duty izskatās… interesanti

Globālais terorisms un atomieroču draudi vairs, acīmredzot, nav modē, tādēļ puiši un meitenes zem Treyarch karoga ir nolēmuši ieskatīties tajā, ko sola nākotne. Kā jau vari iedomāties, gaidāmas tikai sliktas lietas. Kopā ar “Tumšā bruņinieka” un “Betmens sākums” scenāristu, kā arī militārajiem un tehnoloģiju ekspertiem, studija ir pētījusi pašreizējo stāvokli kādā atrodas mūsu dārgā pasaule un prognozē, ka jau 2025. gadā mēs visi dzīvosim jauna Aukstā kara apstākļos, taču šoreiz duelis noritēs starp rietumiem un Ķīnu un uz spēles ir likti reti derīgie izrakteņi, kuri ir mūsdienu tehnoloģiju ražošanas pamatā. Tādējādi arī visa spēles atmosfēra ir ieturēta “kā būtu, ja būtu” stilā, sākot no valstu bruņojuma līdz arhitektūrai, kas, šķiet, īpaši izmainīties gan vēl nav paspējusi.

Sižeta epicentrā šoreiz būs internacionālais ļaundaris Rauls Mendezs, kurš ar savu kolēģu sirsnīgu palīdzību, tīrā Terminatora sāgas otrās daļas stilā ir ielauzies Amerikas Savienoto Valstu armijas datortīklā un pārņēmis tās modernākās kaujas mašīnas (respektīvi, robotus un bezpilota lidmašīnas) un licis tām uzbrukt ne tikai savu radītāju tēvzemei, bet arī ar resursiem pārbagātajai Ķīnai. Karš par naftu? Phe! Metāli, dārgie, metāli. Tomēr, Mendeza kungs nav neģēlis nedz pirmo nedēļu, gadu vai dekādi. Viņš uzdarbojas jau no Madonnas zelta ēras, astoņdesmitajiem, un, lai labāk saprastu, kas viņš tāds par zvēru, Black Ops II galvenais varonis Devids Meisons, iepriekšējās epizodes centrālā tēla Aleksa Meisona dēls, dodas uz slepenu CIP bāzi satikt nu jau nosirmojušo Frenku Vudsu, arī no Black Ops pirmās daļas. Pateicoties Frenka dalībai Black Ops II, trešdaļu spēles mēs pavadīsim jau minētajos astoņdesmitajos ar Meisonu vecāko un pašu Vudsu, iepazīstot hakera/terorista/politiķa pagātni, kamēr paralēli cīnāmies par nākotni. Jau atkal, karš divās frontēs.

Šeit parādās pirmās izmaiņas klasiskajā un nu jau pat šabloniskajā Call of Duty kampaņas uzbūvē. Šoreiz militārā trillera iznākums ir tavās rokās. Tieši tā, spēles gaitā tev pastāvīgi būs jāpieņem lielāki un mazāki, uzkrītošāki un pieticīgāki lēmumi, kas ietekmēs sižeta attīstību. Tomēr, Treyarch negrasās atstāt cīņu par nākotni tikai tava morālā kompasa rokās, tādēļ spēlē būs arī Strike Force misijas. Šajās, sižetā ievītajās misijās tu neuzņemies kāda konkrēta tēla lomu, bet gan… visu. Ļauj man tev izskaidrot. Piemēram, tu uzņemies roņu (Nē, ne jau to roņu. Šo) komandas lomu un virspavēlniecība tev ir uzdevusi noteiktā teritorijā veikt vairākus uzdevumus, kuriem vari pieiet kā vien vēlies. Lielākā atšķirība no klasiskajām kampaņas misijām ir tāda, ka neviens tev neliek pavadīt visu uzdevuma izpildes laiku viena kareivja kurpēs, tātad tu varēsi pārlēkt no viena zaldāta kurpēm pie nākošā, no viena kaujas robota pie cita un no pirmā staigājošā tanka doties pie otrā. Lai gan, kurš teica, ka tev vispār ir jāpiedalās cīņā? Tas taču ir zemniekiem un emocionāli nedrošiem vīriešiem. Kauju vari vērot un kontrolēt arī skatoties uz to no augšas, gluži kā mini stratēģijas spēlē. Tomēr, neatkarīgi no tā vai kaujaslaukā gūta uzvara vai piedzīvota kaunpilna sakāve, progress spēlē un sižeta attīstība turpinās, taču šo misiju rezultāts blakus tevis veiktajām izvēlēm būtiski ietekmēs sižeta notikumus, to kā attīstīsies aukstais karš ar Ķīnu un kā veiksies Mendezam. Lai gan varu nomierināt bailīgākos sakot, ka arī Strike Force misijas būs iespējams iet atkārtoti, lai iegūtu vēlamo rezultātu, taču, personīgi, man šķiet, ka tas tikai bojātu kopējo pieredzi. Saņemies, taču!

Zinātnē balstīts futūrisms ir Black Ops II pamatēdiens. Projekta veidotāji spēlē pieejamo tehniku ir balstījuši uz kara rīkiem, kas pašlaik vai nu jau atrodas izstrādē vai arī, visticamāk, ka tiek rasēti Pentagona pagrabā. Svins joprojām ir galvenais darba instruments, taču nu talkā ir nākuši arī sīciņi bezpilota lidaparāti (protams, ložmetēji ir standarta komplektācijā), kurus spēlētājs varēs kontrolēt pēc sirds patikas, kā arī kaut kas līdzīgs staigājošam tankam, vertikālās pacelšanās iznīcinātāji, snaipera šautenes, kuras sienas griež kā nazis siltu sviestu, pie rokas piestiprināmi granātmetēji un vēl dažādas noderīgas mantas. Tomēr uz kiborgiem neceri, jo 2025. nemaz nav tik tālu.

Kā ierasts, daudzspēlētāju fronte vēl ir noslēpums un zināms vien ir tas, ko saprotam paši – Treyarch to pārskata un tiešsaistes cīņas noritēs tikai 21. gadsimtā, ignorējot astoņdesmitos. Sasodīts. Vienlaikus tiek garantēts arī pašsaprotamais zombiju režīms, taču, kādas pārmaiņas tas ir piedzīvojis vēl atklāts netiek. Viss pēc kārtas.

Es tiešām negaidīju, ka vēl kādreiz to teikšu, bet Call of Duty mani atkal ir ieinteresējis, kā spēle, nevis ikgadēja parādība. Sērija nenoliedzami piedzīvo lielākās pārmaiņas kopš Call of Duty 4: Modern Warfare un es noteikti vēlos redzēt, kāds būs galarezultāts.

Kaut arī fināla līmeņos absurdi cietsirdīga, Trials HD ir viena no visu laiku labākajām un populārākajām Xbox Live Arcade spēlēm, tādēļ sērijas turpinājums, protams, bija neizbēgams. Taču, ja jau sākotnējais materiāls ir tik burvīgs, tad dabiski rodas jautājums, kā gan varētu to uzlabot. Šķiet, ka puišiem un meitenēm no RedLynx ir bijuši zināmi panākumi