Bruņinieku cīņu tematika nez kāpēc vienmēr vairāk pievelk neatkarīgos izstrādātājus nekā milzīgās korporācijas. Varbūt tas ir galantais (bet vēsturiski neeksistējošais) romantisms, varbūt – viduslaiku piemirstā kultūra. Varbūt man nav ne jausmas. Bet ir Pixelry, un man par to ir kas sakāms....
Ja es iepriekš nebiju eksperimentējis ar smagajām psihodēliskajām narkotikām, tad pēc Antichamber spēlēšanas varu teikt, ka joprojām neesmu eksperimentējis ar smagajām psihodēliskajām narkotikām. Bet Antichamber arī ir diezgan interesants....
Jūs mirsiet, un es arī kaut kad miršu. Viņi arī mirs, tāpēc man ir gluži vienalga, ka viņi mirs ātrāk. Jautājums gan, kāpēc man patīk fakts, ka viņi mirs ātrāk. Eh, tas laikam arī nav svarīgi. Apskats? Jā, par to arī varam parunāt....
Man patīk labi stāsti. Tie aizrauj, tie liek apdomāties, tie liek vientuļās dienās paraudāt kafijas notraipītā spilvenā, un visā kopumā ir ļoti jauki. Šajā rakstā būs runa par vienu no tiem....
Ko gan iespējams pateikt par vēl vienu platformeri jau tā pārsātinātajā tirgū? Skaļi dusmu brēcieni, gamepad lauzīšana un klusi slēpts prieks bija emocijas, ko sastapu to spēlējot....
Tā ir aptuveni piecpadsmit minūšu gara indie spēle, kuras process saknē ir ekstrēmi minimālistisks, noformējums – parupjš, un projekts pats par sevi ik pa laikam krašo, un novecojušais Quake 2 dzinis ik pa laikam arī smagi piebremzē. Kurš gan ko tādu gribētu?...
Kopš Curiosity piezemēšanās uz Marsa domas un bailes par citplanētu dzīvību atkal ir atradušas savu vietu sabiedrības prātā. Līdz ar to nav bijis labāka brīža, kad iznākt ļaunu vēstošajam puzzle platformerim Tales from Space: Mutant Blobs Attack....
