AWESOME… AWESOME… AWESOME… AWESOMENAUTS! Vai kaut kas uz to pusi.

Spilgtas krāsas, priekpilna mūzika, ekscentriski, kolorīti varoņi – tas mūs sagaida, ieslēdzot pirmo reizi servisā Steam pieejamo spēli zem vārda Awesomenauts. Tā ne tikai ož, garšo un izskatās pēc datorspēļu un deviņdesmito gadu animācijas seriālu aizliegtās mīlas augļa, bet ar šo birku atklāti lepojas. Ja nu jūs neesat no granīta kalts klucis cilvēka paskatā, ķermeni visticamāk pārņems nostalģiskas trīsas un prieks. Vai kaut kas uz to pusi.

Īsa ievada multenīte izstāsta ar vaļējo muti krēslā iespiestajam spēlētājam, ka ir noticis smags galaktiku konflikts starp divām niknām nācijām un, ak, tas galīgi nav apturams! Tas ir, līdz palīgā (asiņaini karot) steidz dažādu sugu zvēri – awesomenaut’i, kurus tad arī kontrolē spēlētāji no visas pasaules (atskaitot Āfriku un Garkalni, jo tur, kā mēs visi zinām, nav interneta).

Awesomenauts kopējais uzdevums un gaita virspusēji saglabā savas iedvesmas avota vadlīnijas: katrā komandā, kuras ir vai nu zilas, vai sarkanas, piedalās pa trim spēlētājiem, to galvenais uzdevums ir pakāpeniski sagraut pretinieka torņus un pēc tam līdz ar zemi noguldīt arī nīsto oponentu bāzi, pa ceļam sava personāža skaidrās valūtas labad novācot pēc iespējas vairāk pretējās komandas spēlētāju un mākslīgā intelekta vadītos, vārgos dumiķīšus, kas arī cenšas līdzēt torņu un bāzes sagraušanai.

Šo jau labi pazīstamo formulu, pirmkārt, papildina  saidskrollera/platformera elements – tā vietā, lai darbība uz kartes lēnā garā pārvietotos no ziemeļiem uz dienvidiem vai no rietumiem uz austrumiem no ērgļacs perspektīvas, mums esot debesudievam, kas dod pavēles kustēties un cīnīties no mākoņa maliņas, Awesomenauts vairāk vai mazāk nodod vadību tieši spēlētājam, ļaujot viņam lēkāt no platformas uz platformu, izmantot augsta spiediena tramplīnus vai vienkārši Contra stilā spļaut lodes tuvumā esošo ienaidnieku virzienā, veikli lēkājot un izvairoties, lai reizē glābtu savu ādu.

Šāda pieeja rada Awesomenauts lielāku nozīmi spēlētāja refleksiem, precizitātei un reakcijas ātrumam nekā, piemēram, League of Legends, kā arī manāmi paātrina MOBA (multiplayer online battle arena) žanra ierasto gliemeža gaitu, kas parasti īpaši raksturīga mača sākumam, kad visu prioritātes ir piekaltas pretīmnākošo krīpu (augstākminēto AI vadīto briesmonīšu) nokaušanai. Tā vietā jau no paša sākuma personāži karstasinīgi krīt viens otram pie rīkles, mēģinot gūt virsroku un kaut nedaudz apskrāpēt oponentu aizsargtorņus.

Pirmo reizi ieejot svaigi pirktajā spēlē, manās rokās nāca kosmosa kovbojs Šerifs Lonestar, tiku laipni iepazīstināts ar viņa īpašībām, cīņas gaitu, noteikumiem un citām noderīgām un mazāk noderīgām lietām. Pirms ieešanas kaujas laukā ar spēles valūtu – sonāriem, varam sākumā iegādāties un pēc tam uzlabot sava padotā spējas un ģenētiskās īpašības. Lonestar pieprot šaut ar pistoli, pavisam bezatbildīgi mētāties ar dinamītu un no gaisa izsaukt kādu dvēselisko bulli, kas nikni triec visu, kas ceļā, pret sienu.

Par spīti tam visam, šis tutoriāļa šerifs man šķita mazliet garlaicīgs kā datorspēļu personāžs, tāpēc gandrīz uzreiz pārslēdzos uz perversi stereotipisko franču hameleonu Leonu, kurš izrādījās `nautu spiegveida bandinieks. Viegli ievainojams, pirmais metīsies prom un problēmu brīžos paļausies uz sabiedrotajiem – tāds viņš ir, tomēr šis pie pirmās iespējas balto karogu vicinošais kazanova, ja vajadzīgs, spēj nikni un sāpīgi cirst ar asu jo asu nazi, palikt neredzams un ar mēli pievilkt pretinieku sev nekomfortabli tuvu. Respektīvi, gluži parasts francūzis. Jāmin, ka pie veiksmīga sākuma šo reptili iespējams pārvērst pilnīgā nāves mašīnā, kas jebkurā brīdī var no mugurpuses nogāzt pat visstiprāko `nautu.

Nākamais manu līko roku upuris gadījās būdīgs un spēcīgs robots vārdā Klanks (Clunk). Viņš šauj raķetes, kož ar lāču slazdam līdzīgiem zobiem un eksplodē. To viņš dara, un to viņš dara labi, lieliski aizpildot galvenā tanka vietu šajā MOBA produktā. Kā jau tanks, Klanks ir arī diezgan neveikls un lēns, tāpēc tas vislabāk darbojas ar savu komandas biedru atbalstu.

Ceturtais un šī apskata rakstīšanas brīdī pēdējais awesomenauts, ko izmēģināju, bija ģeniālais, PSRS kosmosa programmas veterāns – mērkaķis Jurijs, kuram ar savādas laika-telpas anomālijas palīdzību izdevās doties simtiem gadu nākotnē. Izmantojot savu ar superdatoru savienoto džetpaku, Jurijs ir īsts gaisa kaujas monstrs – viņš spēj lidot, izstarot letālas intesitātes lāzeru, mētāties kājnieku mīnām un izstarot kā sev tā komandas biedriem noderīgu enerģijas lauku, kas var palēlināt uzbrūkošos un ārstēt, paātrināt sabiedrotos. Jāsaka, ka pašlaik ar šo personāžu baudu spēli visvairāk, jo lidojošais mērkaķis gan ļauj lieliski izmantot 2D saidskrollera īpatnības, gan baudīt ļoti aktīvu mača gaitu. Protams, tas neglāba mani no vairāk kā pieklājīga daudzuma nāvēm savā kontā.

Bez apstāstītajiem četriem varoņiem, iespējams arī spēlēt ar ašo un veiklo šāvēju Froggy G (arī zināms kā Nate Frogg), kas kļuva par algotni, lai atgūtos no neveiksmīgās repera karjeras, pie dzīvības mākslīgi uzturētās smadzenes ar dziednieka spējām vārdā Voltārs, kosmosa psionisko sērferi Koko Nebuloni un brutālo, tomēr diezgan tupo lielgabarīta ložmetēja vadītāju Derplu Zorku. Bez tam izstrādātāji jau aktīvi strādā pie nākamā personāža Awesomenauts sastāvam, kā arī sola bezmaksas papildinājumus nākotnē. Vienkāršākiem vārdiem sakot, darīt un apgūt ko te ir pietiekami.

Kā vienu no retajiem trūkumiem spēlē varētu uzskatīt šaušanas mehāniku – bieži vien ir šķiet, ka lādiņi dažreiz izgaist gaisā par ātru un citreiz – aizsniedzas, kur tiem nevajadzētu pat pieskarties. Tāpat arī šad tad pārņem sajūta, ka platformēšanās ir mazliet izplūdusi un slidena, tomēr spēles retos un ne pārāk izteiktos trūkumus var norakstīt uz tabulu “piekasīšanās”.

Lieki teikt, ka spēles nosaukums ir ļoti atbilstošs tās kvalitātei. Tā ir ellīgi jautra, ātra un MOBA žanram visnotaļ relaksēta spēle, kas joprojām ir pietiekami dziļa, lai nekļūtu infantīli garlaicīga vai pārlieku vienkārša. Lai gan  laiks, ko apskata rakstīšanas brīdī bija aptuveni desmit stundu, esmu pārliecināts, ka, lai pa progresijas kāpnēm uzkāptu augšā un atvērtu visas pērkamās spējas, patērēšu vismaz divtik daudz. Uzslavas prasa noformējums, kas ir ne tikai asprātīgi izdomāts, bet arī ļoti pārliecinoši izpildīts – Awesomenauts ar saviem algotņiem, džungļu rāvām un kosmosa staciju piestātnēm varētu būt viena no izskatīgākajām divdimensiju spēlēm, kāda pieejama tirgū.

Vienā teikumā: Viena ellīgi jautra MOBA ar savu devu novatorisma, kas par desmit eiro ir lielisks pirkums gandrīz jebkuram.