02 Jūl 2012

Autors

avatar
Pretēji varonim manā profila bildē, izrādās, ka es nebūt neesmu suns.

Padalīties

draugiem
Apskats: Civilization V: Gods & Kings – stratēģijas dievs

2010. gada stratēģija Civilization V ir viena no retajām spēlēm, kuru es, kā jau rūdīts konsolists, ik pa laikam vēl uzspēlēju uz sava personālā datora, Lieliski nostrādāta, aizraujoša, ar lielisku vizuālo noformējumu. Firaxis, protams, turpina spēli attīstīts, un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir, izdodot papildinājumu – Gods & Kings. Vai dievu un karaļu papildpaka pietiekami atsvaidzina Civilization V, lai būtu tavas naudas vērta?

Laba ekspansija visticamāk neizglābs švaku un pusizdevušos spēli, taču Civilization V ir tālu no šāda gadījuma, tāpēc ar lielāko prieku uzņēmu ziņas par papildinājumu, kas pavisam jaunā formātā piedāvā opciju, kas primitīvākā veidā bija pieejama Civilization IV – reliģiju sistēmu. Tas ir Gods & Kings lielākais jaunievedums, taču arī spiegošana, jaunas celtnes, valdnieki un spēles scenāriji ir pavisam vērā ņemama daļa no ekspansijas.

Sāksim ar reliģijām. Tās nestrādā gluži tā, kā no pirmā acu uzmetiena varētu iedomāties. Sākot spēlēt, jau senajos laikos parādīsies iespēja radīt savu dievu panteonu – reliģiju, kas spēlētāja civilizācijai piešķirs vienu noteiktu stratēģisku labumu, izvēloties no piedāvātajiem. Šie bonusi ir dažādi, daži dos priekšrocību reliģijas izplatīšanas ziņā, citi darīs priecīgāku tautu, cels kultūras līmeni nācijā vai ko tamlīdzīgu. Spēlē ieviesta jauna mērvienība – ticība. Atkarībā no ticības līmeņa būs iespēja celt jaunas celtnes, radīt misionārus, sūtņus un citus ar ticību saistītus cilvēkus, Ticība, savukārt, tiek iegūta, ceļot tempļus, citas reliģiskas celtnes, izplatot savu reliģiju ne tikai savas civilizācijas ietvaros, bet arī nekaunīgi tai pakļaujot tuvākus un tālākus kaimiņus. Īstenībā ar pašu dievu pielūgšanu reliģijām iekš Civilization V nav nekāda sakara. Attīstot savu panteonu, agrāk vai vēlāk uzradīsies “dižais pravietis”, kurš ļaus reliģiju noformēt un izvēlēties tās nosaukumu. Ir gan kristīgā ticība, gan budisms, islāms, par zoroastrisms, taču tam, kā to nosauksiet, nav nekādas nozīmes – tas, kādus bonusus tā sniegs, kāds labums no tās būs, ir atkarīgs no tās izplatības un spēlētāja izvēlēm, reliģiju uzlabojot ar jaunu praviešu palīdzību. Nekādu Muhamedu, Jēzu, Budas spēlē nav.

Būtībā jau reliģija spēlē tiek izmantota kā tāds kaimiņvalstu ietekmēšanas un pietuvināšanas rīks – ja tur tiks izplatīta tava reliģija, tad attiecīgi viņi kļūs draudzīgāki, labprātāk tirgosies un slēgs paktus, taču, ņemot vērā, ka citas civilizācijas vienmēr ir mantkārīgi, kapitālistiski sušķi, kas izsūknēs no tevis visus zelta krājumus par trīs cūkām un šķipsniņu vilnas, tad tas diez ko daudz nedod. Sušķošanās tur nebeidzas – ar jauno spiegošanas sistēmu tā tikai aug vairumā. Spēlētājam nonākot renesanses laikmetā, būs iespēja uz citu valstu pilsētām sūtīt spiegus, lai uzzinātu, kas tur interesants notiek, kādas alianses kaimiņi slēdz un varbūt pa ceļam nospertu arī kādu tehnoloģiju. Par nelaimi, arī spēlētāja pilsētās nereti paviesosies spiegi, taču ir iespēja no tiem pasargāties, ceļot policijas iecirkņus un citas būves, kas mazinās iespēju, ka tie atradīs vai nospers kādu vērtīgu informāciju.

Protams, bez dieviem uz Gods & Kings vāciņa tiek reklamēti arī karaļi. Jā, spēle piedāvā pietiekami ievērojamu klāstu ar jauniem valdniekiem, valdniecēm un civilizācijām – zviedri, bizantieši, kartāgieši, ķelti, maiji un pat etiopieši. Un kur latvieši, leiši un igauņi? Nav, bet katrai no iepriekš minētajām civilizācijām un vēl dažām jaunajām, kuras nepieminēju, ir savas īpatnības, savas īpašās vienības un unikālās spējas. Tas viss, kā arī saujiņa jauno pilsētvalstu tikai palīdz padarīt jau tā bagātīgo tautu un valdnieku klāstu vēl plašāku, daudzveidīgāku un interesantāku. Visbeidzot ir arī trīs jauni un gana interesanti scenāriji – “Fall of Rome”, kura centrā ir Rietumromas impērijas bojāeja, “Into the Renaissance” – par reliģijas attīstību viduslaikos un renesansē, kā arī “Empires of the Smoky Skies”, Viktorijas laika scenārijs.

Civilization V ir viena no labākajām gājienu tipa stratēģijas spēlēm, kāda pašlaik pieejama, un šis papildinājums ne tikai atgādina par tās eksistenci tiem, kas to jau piemirsuši, un liek atrast nozaudēto spēles ikoniņu, bet arī papildina to ar patiešām vērtīgiem, spēles procesu paplašinošiem un uzlabojošiem elementiem, kas nodrošinās vēl daudzas jo daudzas pie civilizāciju attīstīšanas pavadītas stundas.

Vienā teikumā: Patiešām veiksmīgs papildinājums Civilization V, kas liks atgriezties pie šīs lieliskās stratēģijas spēles vēl uz labu laiciņu.

Apskats veidots sadarbībā ar:


boxartCivilization V: Gods & Kings
Platformas: PC
Izdošanas datums: 22.06.2012.
Žanrs: Strategy
vertejums
Civilization V: Gods & Kings ir pirmais papildinājums 2010. gada stratēģijas spēlei Civilization V. Tas piedāvā jauninājumus, to skaitā vairākus d... (lasīt tālāk)
2 Komentāri
2 Komentāri
  1. Vai tiešām Civilization V ir tik laba stratēģijas spēle?

  2. Jā. Bet es joprojām spēlēšu III.

Atstāj komentāru

Atstāj komentāru

Lielā brāļa īsziņas

Dāvis: Lost Planet 3 atlikts uz 30. augustu.

Raitis: The Last of Us (PS3) iznākšana atlikta uz 14. jūniju.

Svens: Brutal (ar umlautu) Legend beidzot pieejams iepriekšpārdošanā Steam. Urrā. http://store.steampowered.com/app/225260/

Svens: Aliens: Colonial Marines pirmie vērtējumi - ne gluži spīdoši http://www.metacritic.com/game/pc/aliens-colonial-marines

Raitis: Rayman Legends iznākšana atlikta līdz septembrim. Tā vairs nebūs Wii U ekskluzīvs.