Neuztraucies, tu visu esi sapratis pareizi – es šo recenziju publicēju tagad. Iemesls šai nolaidībai? Izvēlies vienu – es esmu slinks; biju aizņemts; esmu kretīns; man par maz maksā; nebija elektrības; klaviatūras taustiņi par stingru; saules aktivitāte. Nu, kad ar to ir tikts galā, beidzot, bez aizspriedumiem vari nodoties rakstam, kas veltīts vienai no gada labākajām spēlēm Saints Row: The Third.

Mūsu zvaigžņu sistēmas iecienītākās violetā tērptās bandas virsvadība, pēc neveiksmīga bankas aplaupīšanas mēģinājuma ir nokļuvusi tās īpašnieku gūstā kravas lidmašīnā, kas lidinās virs nepazīstamas teritorijas, taču satraukumam nav pamata, jo jau pēc mirkļa tā pēc absolūti absurdas bēgšanas ir pamanījusies pamest jau degošo lidojošo cietumu un piezemējas jaunā un vēl neapgūtā metropolē – Stīlportā. Protams, kā jau trešās ielas svētajiem ierasts nupat atklātā lielpilsēta, kā atriebība nupat satiktajiem indivīdiem, ir nekavējoties jāpārņem savā varā no trim tās pašreizējiem valdniekiem – kriminālas organizācijas dēvētu par Sindikātu, Meksikāņu restleriem un gotu hakeriem. Nejokoju un nepārspīlēju.

Neskaitāmu šautu brūču pārpildītais ceļš līdz pilsētas atslēgai ir vienreizēju piedzīvojumu, nepārspējamu situāciju un neaizmirstamu tēlu pilns, kas man ar pilnu pārliecību ļauj veikt sensacionālu paziņojumu – Saints Row: The Third nenoliedzami piedāvā vienu no pašām lieliskākajām kamapņām šogad. Meistari, kas strādā zem Volition karoga ir sarūpējuši dažas tiešām neaizmirstamas misijas, kuras diemžēl, baidoties izbojāt, es sīkāk neaprakstīšu un spēli kopā satur fantastiski uzrakstīts scenārijs.  Būšu pilnīgi atklāts, es pats nekad nebūtu gaidījis, ka to teikšu, bet seriāla trešā epizode nāk komplektā ar iespējams gada labāko sižeta līniju. Pavisam nopietni.

Ir viens faktors, kurš Saints Row: The Third nostrādā ideāli – spēle ir atmosfēriski lieliska. Tās atmosfēra? Absurda gangsteru fantāzija, kura realizējas ne tikai sižetā, sastaptajos tēlos un patiesi burvīgajā dialogā, bet arī gameplay’jā, ko man tīk dēvēt par „spēles procesu”. Zēni un meitenes no Ilinoisas, kā vienmēr ļoti augsti vērtē pielāgojamību un tā spīd arī šoreiz gan tēla izveidē, kas, kā kronis visam, piedāvā izvēlēties no septiņām balsīm, gan automašīnu pārveidošanā, kur iegādāties var durkļus, lai braukājot riņķī varētu laist gaisu ārā no līdzpilsoņu riepām, un visbeidzot arī tavu prasmju attīstībā. Kampaņas gaitā virtuālais tu iegūs dažas visnotaļ noderīgas spējas un iespējas, piemēram, vērā ņemamu un apskaužamu   izturību pret svinu un iespēju ar telefona zvanu pasūtīt tanka piegādi uz pašreizējo adresi. Pielāgojamības iespējas ir visnotaļ absurdā līmenī, nu, piemēram, tev tiek dota iespēja spēlēt kā ar milzīgu rozā vibratoru bruņotam klozetpodam, kas izklausās pēc zombija. Jau atkal – pavisam nopietni. Runājot par mehāniskām ierīcēm, Saints Row pasaulē ir sastopams visnotaļ plašs šaujamieroču klāsts, kurus, pateicoties veiksmīgai šaušanas mehānikai, ir tīrais prieks pielietot sadzīvē. Protams, arī tos ir iespējams uzlabot līdz pašai pilnībai. Vēl plašāks ir transportlīdzekļu sortiments, kas piedāvā visu sākot no nobružātiem un pelēcīgiem ģimenes auto līdz iznīcinātājam un lidojošam motociklam, taču šos pārvietošanās līdzekļus būtu vēl patīkamāk izmantot, ja to vadība būtu atsaucīgāka.

Stīlporta ir skaista, industriāla, nedaudz futūristiska un pārsteidzoši detalizēta lielpilsēta, kuras galvenais  mērķis ir kalpot par tavu smilšukasti. Blakus prāvajam sižeta misiju klāstam ir iespējams nodarboties ar dažādām ārpusdarba aktivitātēm, kas nodrošinās ar apkārtējo, khem, respektu vienlaikus arī papildinot bankas kontu, piemēram, Mayhem un tā variācijām (nodari pilsētai pēc iespējas lielākus bojājumus) vai profesora Genkī šovu (pats psihopātiskākaits TV raidījums), vai arī apdrošināšanas krāpšanu (nekādas simulācijas, tikai lekšana priekšā satiksmei). Izvēle ir gana plaša, taču jāsaka, ka diemžēl blakus nodarbju skaits ir nedaudz samazinājies un daži tīri labi sānu misiju paveidi ir zuduši, taču kopumā Stīlportā ko darīt ir gana.

Zuduši ir daudzspēlētāju režīmi, taču, es ļoti šaubos vai kāds par to lies gaužas asaras, vai arī vispār to pamanīs, jo pēc tiem nav absolūti nekādas vajadzības. Saints Row: The Third joprojām iekļauj iespēju visas iedomājamās stulbības veikt kopā ar biedru kooperatīvi, taču no jauna ir nācis Whored režīms. Kaut arī idejiski tas ir gaužām standarta – aizstāvies pret viļņiem arvien spēcīgāku pretinieku – Saints Row izpildījumā… tā ir viena no vājprātīgākajām lietām, ko nācies redzēt. Jautrība garantēta.

Saints Row: The Third nevar gluži lepoties ar īpaši spēcīgu vizuālo sniegumu vai smieklīgi milzīgu poligonu skaitu auto modeļos, taču man visnotaļ patika Volition algoto mākslinieku piekoptais stils un pilsēta kopumā bija pārsteidzoši detalizēta. Turpretī ausis mielot noteikti sanāks. Pirmkārt, tēlu ierunātāji ir pastrādājuši lielisku darbu, sākot ar aktieriem, kas parūpējušies par sešām dažādām galvenā varoņa balsīm (neskaitīsim zombiju), līdz Halkam Hoganam un Sašai Grejai. Otrkārt, radio stacijas, it īpaši tā, kura aplaimo ar aizgājušo gadu mūziku ir lieliskas, iekļaujot tādus mūziķus kā Motley Crue, Frankie Goes To Hollywood, Run DMC, Talk Talk un Aldo Nova, kā arī mūzika lieliski tiek izmantota arī dažās no misijām.

Diemžēl The Third ir problēmas ar tehniskiem bagiem. To ir visnotaļ maz, taču, kad tie parādās tie pieprasa spēles restartēšanu, jo tālāka misiju izpilde ir neiespējama. Piemēram, man gadījās instance, kad helikopters, kurā bija paredzēts iekāpt, pie manis tā arī neatlidoja un citā gadījumā pēc ielādes ekrāna es parādījos nevis auto blakussēdētāja sēdeklī, bet turpat uz ielas un noskatījos, kā mans šoferis aizbrauc bez manis.

Es līdz pēdējam mirklim biju vienaldzīgs pret Saints Row: The Third un uzskatīju, ka gaidāma absolūti debila viduvējība. Dievs, kā es kļūdījos! Saints Row: The Third ir viena no gada labākajām spēlēm, kas tevi lieliski nogādā pavisam absurdā un līdz galam jautrā pasaulē, kura piedāvā kaudzi aizraujošu piedzīvojumu. Scenārijs, tēli, misijas, mūzika un visbeidzot spēles process izcili saplūst vienā trakā veselumā. Ja vēl neesi paspējis doties ceļojumā uz Stīlportu, tad beidz vienreiz lasīt šīs muļķības un skrien uz veikalu pēc spēles kopijas!

Papildus iespaidiem noskaties mūsu “Ašo“.

Vienā teikumā: Pārsteidzoši lielisks ceļojums absurdā pasaulē.