Tāda sajūta, ka katrs gads video spēļu industrijā kļūst arvien labāks. No šogad uzrakstītajiem apskatiem lielai daļai spēļu piešķīru visaugstāko vērtējumu, tas vien kalpo par faktu, ka ar gadu industrijā kopumā esmu apmierināts. Šajā sarakstā vieta atradās tikai desmit spēlēm, kuras man patika visvairāk, taču arī tādas spēles kā Bastion, The Elder Scrolls V: Skyrim, Battlefield 3 atrodas turpat aiz muguras. Atskatoties uz pagājušo gadu, ceram uz vēl labāku un kvalitatīvām spēlēm bagātāku 2012. gadu.

10. Rayman Origins

Nepamanīts šogad tika izdots gada labākais divdimensiju platformeris – Rayman Origins, kas var lepoties ne tikai ar ģeniālu vizuālo noformējumu, bet arī ar patiešām lieliski izstrādātiem līmeņiem, kas piedāvā gana sarežģītu un reizē arī jautru spēlējamību, it īpaši, ja blakus ir kāds draugs, kurš palīdzēs tikt cauri spēles komiskajām un plašajām pasaulēm. Arī 2011. gadā ir izbaudāmi old-school platformeri, nemaz nerunājot par tādiem, kas ir tik rūpīgi izstrādāti kā Rayman Origins.

9. Minecraft

Es domāju, ka šī ir viena no tām gada spēlēm, kurai apskatu nemaz nevajag – tā pat visi sevi cienoši geimeri to izmēģinās, lai saprastu kas tas ir par brīnumu, kas izraisījis tādu kuplu fanu pulku un vispārēju sajūsmu industrijā. Es nezinu, cik lielā mērā to var uzskatīt par pilnvērtīgu spēli, taču Minecraft šogad esmu ziedojis daudz stundas laika, vienkārši izklaidējoties un daudzspēlētāju režīmā ceļot pilnīgi vājprātīgas struktūras. Un tur jau laikam arī slēpjas šīs bezgalīgās smilšukastes burvība.

8. L.A. Noire

Vai kādreiz pienāks laiks, kad Rockstar izdota spēle būs vilšanās? Es ceru un domāju, ka tā nenotiks. Šogad nebija nevienas spēles, kas līdzinātos L.A. Noire – tas ir detektīvtrilleris ar izcilu un personisku sižeta līniju, kas atbilst visiem augstākajiem Rockstar standartiem. Protams, mani kā atmosfēristisku spēļu cienītāju aplaimoja arī perfekti izstrādātā Losandželosas pilsēta, kura pati par sevi ir viena no lielākajām spēles ikonām.

 7. InFamous 2

Šķiet, ka pa šo pusgadu teju vai aizmirsu, cik ļoti man patika elektrocilvēka Kola piedzīvojumi virtuālajā versijā par Ņūorleānu. Labi, InFamous 2 varbūt nav tas perfektākais sīkvels un sižeta līnija ar neko īpašu neizceļas, taču kā piedzīvojumu spēle tā vēl joprojām ir lieliska – spēlējamība ir ātra, aizraujoša un daudzveidīga, slidinoties pa elektrības vadiem, lidojot pa pilsētu vai vienkārši ar superspēju palīdzību radot masveida haosu, izklaide ir garantēta.

6. Deus Ex: Human Revolution

Es neesmu spēlējis vecākās Deus Ex spēles, taču Human Revolution bija lieliska pirmā pieredze ar šo RPG frančīzi. Pārsteidzoši lieliski nostrādāts cyberpunk visums, turklāt izvēle, vai spēlēt kā Rembo, vai izbaudīt Deus Ex: Human Revolution kā stealth spēli, ir spēlētāja rokās. Katrā ziņā šis noteikti ir mans gada favorīts lomu spēles žanrā.

5. Batman: Arkham City

Rocksteady fanus nepievīla – Batman: Arkham City ir plašāka, episkāka, dziļāka spēle par Arkham Asylum, tīrākais saldais ēdiens sikspārņcilvēka cienītājiem. Sākot no dinamiskās cīņu sistēmas līdz detektīvrežīmam un bezgalīgajam Riddlera mīklu daudzumam, viss te ir noslīpēts līdz pēdējam, arī plašais satura klāsts par ļaunu nenāk. Izcils paraugs tam, kā pareizi jāizmanto licence. Varbūt es arī neesmu Betmena fans (nākamā gada filmu nevaru nosaukt par gaidītu), taču šo spēli var izbaudīt arī tie, kuriem komiksi ir pie vienas vietas.

4. Saints Row: The Third

Noskatoties pirmos Saints Row: The Third treilerus un video materiālus, varēja nosecināt, ka vidusceļa te nebūs – spēle būs vai nu tik aptaurēta, ka lieliska vai arī briesmīgi slikta. Par laimi, pirmais variants izrādījās pareizais, un Saints Row: The Third ir aspratīga, patīkami stulba spēle, kas gluži vienkārši izklaidē (ar spēlētāja vadāmiem klozetpodiem priekšgalā). Šis gads nav bijis pārbagāts ar smilšukastes action spēlēm, un Saints Row: The Third ir ne tikai labākā šogad, bet arī viena no jautrākajām pēdējo gadu laikā.

3. Gears of War 3

Jāatzīstas, ka esmu visai liels šīs mačo citplanētiešu iznīdētāju brigādes fans, tāpēc, apbruņojies ar lielām un grandiozām cerībām, sagaidīju episko triloģijas noslēgumu, kas nepievīla. Mans gada šūteris – masīva, pilnīga kampaņa, kas veiksmīgi noslēdz Gears of War sižeta līniju ir labākā spēles sastāvdaļa, Epic Games pat prasmīgi atbrīvojušies no pārmērīgā pelēkās krāsas lietojuma, kas bija viens no galvenajiem pārmetumiem iepriekšējajām Gears spēlēm. Protams, arī daudzspēlētāju režīmi nav zemē metami.

2. Uncharted 3: Drake’s Deception

Pēdējās divas Uncharted spēles, it īpaši Drake’s Deception, ir tuvākais Indiana Jones garam, ko video spēlēs var atrast. Tā ir īsta piedzīvojumu spēle, kura turpina to, ko aizsāka Among Thieves, tādējādi zaudējot pārsteiguma elementu, taču tas nav no svara, ja viss pārējais nenoliedzami ir tikpat lielisks un aizraujošs, ka jāraud prieka asaras. Lai arī sižets, tēlu ierunāšana un spēlējamība visas spēles gaitā ir augsta līmeņa, Uncharted 3 izceļas ar vienreizējiem set-piece momentiem, kas padara to par kinematogrāfiskāko gada spēli. Ja citas gada spēles var lepoties ar vienu vai divām šādām perfekti nostrādātām sekvencēm, Uncharted tādas mums pasniedz atkal, atkal un atkal līdz pat spēles beigām, kad laiks pievērst uzmanību daudzspēlētāju režīmiem, vai arī gluži vienkārši iziet šo skaisto kampaņu vēlreiz.

1. Portal 2

Valve pārspēja paši sevi. Ar Portal 2 viņi ne reizi nekļūdījās – līmeņu un puzļu dizains atkal ir ģeniāls, Portal 2 ir perfekts piemērs spēlei, kura pakāpeniski piedāvā spēlētājam jaunus un jaunus pārbaudījumus un to atrisināšanas līdzekļus. Taču tas nav galvenais iemesls, kāpēc Portal 2 LevelUp gada spēle, kāpēc tā atrodas arī mana saraksta augšgalā. Portal 2 ir spēle ar sirdi, trīs kolorītie tēli to notur interesantu un smieklīgu no sākuma līdz grandiozajām, neatkārtojamajām un sirsnīgajām beigām. Taču Valve ar to nepietika, viņi veiksmīgi spēles elementus pārnesuši arī kooperatīvajā variantā, kurš nenoliedzami ir gada labākais šāda veida daudzspēlētāju režīms. Un tas viss bez lieliem sprādzieniem, simtiem ieroču un glaunas grafikas. Portal 2 ir tā spēle, kura liek spēlētājam justies brīžiem gudram, reizēm ļoti stulbam, pats galvenais, ka tā ir spēle, kas izraisa pozitīvas emocijas, tāpēc tad arī tā ir mana mīļākā gada spēle.