Klau, kāds vēl mani atminas? Es esmu tas čalis, kura dēļ kavējas tavu mīļāko spēļu recenzijas un kurš ir pārāk slinks, lai piespiestu sevi veidot rakstus par un ap tematiem, kas viņam ir absolūti vienaldzīgi. Zinu, tu aiz pārsteiguma novelsies no sava nodilušā biroja krēsla, taču arī es šogad esmu baudījis dažas visnotaļ izcilas spēles, pat pietiekami, lai sastādītu savu Top… 4.

Vispirms man ir jāizsaka pāris atzinības digitālajiem piedzīvojumiem, kuri, lai arī man nenoliedzami patika, tomēr nespēja nokļūt manai sirdij tik tuvu cik nedaudz zemāk sarindotās spēles. Paldies tev, Battlefield 3, par tavu burvīgo daudzspēlētāju režīmu, kuram līdzīgu atrast ir grūti un par iespēju kaujas laukā līdzi nest ložmetēju, kurš aprīkots ar 200 ložu magazīnu, infrasarkano tēmēkli un bipodu. Tīra, nāvi nesoša izklaide! Apskāvienu pelnījis ir arī iespējams visu laiku labākais auto prieka simolators, Forza Motorsport 4, kaut vai tikai par debešķīgi skaistā Ford Thunderbird, elegantā Aston Martin V8 Vantage un absolūti perfektā Aston Martin DB5 iekļaušanu savā virtuālajā garāžā. Vēl es labprāt paspiestu roku Gears of War 3, taču mani māc bažas, ka tas manus pirkstus pārvērtīs asiņainā pikucī. Nu, kad ar atzinībām ir tikts galā, laiks ķerties pie zelta statuju izdāļāšanas.

4. Driver: San Francisco

PlayStation ēra man viennozīmīgi asociējas ar stundām un dienām, kas pavadītas, vispirms vietējā video nomā un vēlāk mājās, spēlējot Driver 2. Tikai un vienīgi lieliski pavadīts laiks. Tad, protams, sekoja DRIV3R, kas manas bērnības atmiņas iemeta renstelē pirms tam tās sadurot, aidzedzinot un visbeidzot piesmejot. Turpretī šīm noziegumam sekojošais Driver: Parallel Lines uz mani atstāja tik pat spēcīgu iespaidu cik uz veloceliņa nokritusi desmaize. Kad pāris gadus senā pagātnē uzzināju, ka Reflections gatavo jaunu seriāla epizodi, godīgi sakot… es biju iepriecināts. Pat neskatoties uz pēdējo daļu atstāto traumu, es viennozīmīgi gaidīju nākošo iespēju kāpt ”braucēja” kurpēs un, sasodīts, es nekļūdījos! Driver: San Francisco izrādījās esam viena no pēdējo gadu oriģinālākajām braukšanas spēlēm, kas automašīnu padarīja par ko vairāk nekā vienkāršu pārvietošanās līdzekli. Pateicoties „Shift”, jebšu spējai pārlēkt no viena auto otrā, dzels rumaki kļuva par intstrumentu un ieroci. Tik liela jautrība sēžot pie virtuālā auto stūres sen nebija piedzīvota. Driver: San Francisco ar vienu lielisku inovāciju padarīja pazīstamo un pierasto jaunajā un aizraujošajā.

3. L.A. Noire

Es mīlu Rockstar Games! Viņu logo spēļu kastītes stūrī ir perfekti labs iemesls, lai es kādai spēlei pievērstu nedalītu uzmanību. Līdzīgi bija ar izmeklētāju simulatoru L.A. Noire, kura mani nemaz nepārsteidza ar faktu, ka bija lieliska. Es neko citu nemaz negaidīju. Protams, galvenā atzinība ir jāizsaka Team Bondi, kuri dēļ šī meistardarba sviedrus un asinis bija lējuši gadiem un kas viņiem maksāja studijas likteni. L.A. Noire mani nogādāja autentiskā pagājušā gadsimta četrdesmito gadu Losandželosā un ļāva pieiet detektīva darbam manierē, kur uzsvars bija uz pierādījumu vākšanu un aizdomās turamo pratināšanu, nevis rādītājpirksta muskulatūras attīstīšanu. Cik bieži tu vari teikt, ka spēles viennozīmīgi labākā daļa bija, kad divi tēli sēdēja pie galda un sarunājās? Sižets un nepārvaramā vēlme atrisināt uzticētu noziegumu radīja L.A.  Noire par pirmo 2011. gada spēli, kura man brutāli neļāva nolikt pulti, kad es to biju paņēmis rokās.

2. Portal 2

Geiba Ņūvela jaundzimušais ir vienīgais darbs šajā sarakstā pret kuru man nebija nekādu īpašu pagātnes jūtu. Man tiešām patika pirmais portāls, taču es melotu, ja teiktu, ka tas bija  ļoti tuvs piedzīvojums, kurš ir atstājis kādas īpašas emocijas. Portal 2? Pavisam cita lieta! Prātu ķircinošais un idejiski vienkāršais, taču sasodīti nepārspējamais spēles process tika noslīpēts līdz pilnībai un debiju piedzīvoja kooperatīvais režīms, kuru es atļaušos saukt par iespējams lieliskāko spēļu industrijas vēsturē. Tomēr, Portal 2 ir kas vairāk par vienkāršu platformeri bez dvēseles. Es runāju par vienkārši izcilu aktieru sniegumu un gada labāko scenāriju. Sauciet mani par idiotu, bet es runāju arī par pēdējo gadu labāko komēdiju jebkurā mēdijā. Portal 2 ir neapstrīdams meistardarbs.

1. Saints Row: The Third

Pāris rindu augstāk minētā spēle nenoliedzami ir labāka spēle par Saints Row: The Third, taču man šī absurdā fantāzija bija tuvāka. Saints Row seriāla pirmā epizode man asociējas ar ļoti siltām atmiņām, bet kaut arī otro daļu par sliktu es nekādi nespēju nosaukt, tai trūka… maģijas. Bija skaidri jūtams, ka Volition lolojums ir atradis savu nišu, kas atrodas diezgan tālu no Grand Theft Auto, taču tā potenciāls nebija pilnībā attīstīts. Turpretī Saints Row: The Third ir atmosfēriski lieliska. Spēles atmosfēra? Absurda gangsteru fantāzija. Visi spēles elementi, sākot no ieročiem un tēliem līdz skaņu celiņam un vizuālajam stilam perfekti mijiedarbojas. Tai ir nepārspējama kampaņa, kas aplaimo ar gada labākajām misijām un es nekad nedomāju, ka reiz to teikšu, bet ar vienu no gada lieliskākajiem scenārijiem. Saints Row: The Third nebeidz pārsteigt un noteikti paliks manā atmiņā. Un pats labākais? Līdz pašai relīzei es pret to biju vienaldzīgs, jo biju norakstījis kā ko absolūti debilu un man svešu. Kas to būtu domājis.