Novembra beigās, kad mūs aplaimo tādu plaši pazīstamu spēļu sēriju kā Assassin’s Creed, Need for Speed un Saints Row jaunākās daļas, relīzi uz diskiem piedzīvoja arī kāda visnotaļ neievērotāka spēle – Rayman Origins, kas ir divdimensionāls platformeris ar Ubisoft dārgumiņu Rayman titullomā, šoreiz – izpaliekot trakajiem trušiem. Kāda ir Rayman atgriešanās divdimesniju pasaulē?

Rayman Origins ir visai klasisks platformeris. Nekāda īpaša sižeta te nav, pat ja spēles Vikipēdijas lapa saka citādāk. Katrā ziņā – ievērības cienīga noteikti ne. Protams, Rayman Origins sākumā ir ievadfilmiņa, kas mums liek nojaust, kāpēc Reimens dodas ceļojumā pa desmitiem līmeņu, taču neko daudz vairāk par to un pāris instrukcijām, kā spēlēt, mums arī nesaņemt. Spēles gaitā Reimens viens vai kopā ar līdz pat trim draugiem, kurus attiecīgi vada spēlētāji uz viena dīvāna, jo pieejams ir tikai lokālais kooperatīvais režīms, dodas izpētīt dažādās, vizuāli neatkārtojamās spēles pasaules, kuru līmeņu beigās nolaupīti kastēs sēž Elektūni – sīki bumbulīši, kuri izskatās jauki un ļauj spēlētājam progresēt tālāk uz nākamo pasauli, kā arī kalpo punktu vietā. Katras jaunas pasaules sākumā Reimenam būs jāizglābj nimfa, kura piešķirs viņam kādu jaunu spēju – lidot, mainīt izmērus (nē, ne tādā ziņā), staigāt pa sienām utt., kas visi, protams, tiek izmantoti arī Rayman Origins spēles procesā.

Tieši ģeniālais līmeņu dizains ir tas, kas padara Rayman Origins par tik baudāmu spēli. Jāņem vērā, ka divdimensiju līmeņi ir ne tikai vizuāli krāšņi, daudzveidīgi un skaisti – arī spēlējamība tajos ir nostrādāta līdz pēdējam. Pat ja vienīgais uzdevums ir tikt līdz līmeņa galam un sašķaidīt gabalos kasti, tas nemaz nebūs tik viegli, spēle ar laiku kļūst arvien piņķerīgāka un sarežģītāka, spēlētājam nāksies būt precīzam pogu spiedienos un kustībās, turklāt līmeņos ir pietiekami daudz savācamu Elektūnu, arī īpaši apslēptās līmeņu daļās, kuru ieejas parasti nav acīmredzamas. Protams, līmeņos ir arī pretinieki, kā arī dažādi šķēršļi un pretinieki, kurus jāpāvar, un, lai arī tie nekad nav pārlieku grūti, nereti nonāksiet situācijā, kad Reimens burtiski uzsprāgs un būs jāsāk no iepriekšējā kontrolpunkta. Par laimi, tādu līmeņos ir gana daudz.

Lai arī paši līmeņi atbilst platformeru augstākajiem standartiem – tie ir daudzveidīgi, sākot no tuksnešiem līdz kalniem, ellei līdzīgai vietai, ostām un jūrām, spēles gaita ir nedaudz paredzama, jo katras pasaules beigās vienmēr ir atšķirīgs līmenis, kurā Rayman Origins uz brīdi pārtop par 2D šūteri, spēlētāja tēlam uzsēžoties mugurā rozā moskītam, teju katras pasaules sākumā ir jāizglābj nimfa, lai iegūtu jaunas spējas. Spēlē ir arī dažas patiešām komiskas un arī spēlējamības ziņā veiksmīgi izstrādātas bosu cīņas, kas padara jaunākos Reimena piedzīvojumus vēl daudzveidīgākus.

Rayman Origins ir vārda tiešākajā nozīmē jauka spēle. Tās šarmantais, nedaudz bērnišķīgais un multeniskais, taču vienmēr skaistais vizuālais noformējums padara to par unikālu, atšķirīgu no visa cita, kas šogad izdots, tāpēc es nevaru spēli neieteikt ne tikai ikvienam platformeru fanam, bet jebkuram sevi cienošam geimerim, kurš spēj novērtēt arī spēles, kurām pa visām spraugām nelido asinis un nav Maiklu Beju kauninošs sprādzienu daudzums. Nevaru teikt, ka tikai Rayman Origins vizuālā puse ir ģeniāla, jo arī skaņu celiņš ir meistarīgi pielāgots spēles unikālajai un oriģinālajai videi, katras atsevišķās spēles pasaules stilistikai.

Rayman Origins ir ļoti pieklājīga garuma spēle, tāpēc par satura daudzumu uztraukties nevajadzētu, taču nedaudz pietrūkst iespējas spēlēt ar draugiem tiešsaistē. Godīgi sakot, es nesaprotu, kāpēc Ubisoft izvēlējās šādu iespēju neiekļaut. Kā bonuss Rayman Origins ir iespēja spēlēt ar dažādiem tēliem no Rayman visuma, pieeja daudziem no tiem tiek atvērta, spēlētājam progresējot.

Izlasot visu iepriekš rakstīto, varētu nosecināt, ka Rayman Origins ir visu laiku svarīgākā spēle. Tā nebūt nav, protams, taču atzīšos, ka no šogad spēlētā tā noteikti izceļas ar aizraujošu, teju Super Mario līmeņa platformera spēlējamību, kā arī patīkamu naivumu un vizuālu humoriņu. Man ir žēl, ka Ubisoft spēli izdeva tik nepatīkamā laikā, kad tai nenoliedzami lemts pazust šūteru un action spēļu jūrā, taču tas jau to nepadara ne par mata tiesu sliktāku. Iespējams, ka Rayman Origins liktenis būtu laimīgāks, ja spēle tiktu izdota lejupielādējamā formā, taču tās jau ir Ubisoft mārketinga un izdošanas divīzijas problēmas.

Labāku 2D platformeri par Rayman Origins 2011. gada plašajā spēļu pulkā neatrast. Tā ir vienkārša, piezemēta spēlīte, taču reizē viena no jautrākajām un patīkamākajām, kādu šogad nācies spēlēt. Ar unikālu un patiešām skaistu audiovizuālo noformējumu un fantastisku līmeņu dizainu Rayman Origins pierāda, ka old-school platformeriem vēl joprojām ir, ko rādīt, tāpēc, ja nu vēsajos ziemas vakaros nav ko darīt, no sirds iesaku šo spēli iemēģināt!

Vienā teikumā: Viens no gada lielākajiem pārsteigumiem – Rayman Origins ir patīkama atgriešanās sērijas zelta laikos.