Kad iznāca Need For Speed Shift, kas sevi nepamatoti reklamēja kā autosimulatoru, biju neaprakstāmi vīlies projekta kvalitātē, kas manā galvā lika šo versiju ierindot visu laiku sliktāko NFS otrajā vietā. Gluži kā aprīļa joku, EA nolēma izdot otro daļu tieši pirmajā aprīlī. Otrais mēģinājums nogāzt no konsoļu simulatoru troņa Forzu un Gran Turismo ir klāt. Un kā Slightly Mad Studios ir sanācis šoreiz?

Šo spēli izstrādā tā pati zaļā, iekšējā EA kompānija, kas iepriekšējo. Kam vismaz vajadzētu likt viņiem mācīties no savām kļūdām. Shift 2 ir nonācis pie tā punkta, kur tas lepni var sākt atmest Need For Speed no nosaukuma, bet tomēr to patur kastes apakšā tikai mārketinga nolūkiem. Šis projekts tika izreklamēts kā autentisks autosporta piedzīvojums. Un jāsaka, ka īsumā tas viņiem arī ir negaidīti veiksmīgi izdevies, protams ar savu devu kļūdām.

Tātad pats spēles process ir sacensību virkne, mašīnu iegāde un jaunu disciplīnu atvēršana. Kas kopumā saucas kā karjeras režīms. Braukšanas spēlē nekas vairāk arī nav nepieciešams un par to vismaz Shift 2 ir pelnījis pienācīgus aplausus. Arī par officiālo FIA GT1 un GT3 licenču izmantošanu spēlē. Nedaudz gan pietrūkst Ferrari, taču arī bez tiem mašīnu saraksts ir vienkārši izcils. No klasiskajiem modeļiem, kā 1. Golfa, 80to gadu BMW līdz pat jaunākajiem superauto, kā Porsche 918, Pagani Huayra vai Mclaren MP4. Ielas mašīnas ir iespējams uzlabot ar sporta paku, kas tās pārvērš par kārtīgiem trases monstriem, taču vairums karjeras sacensību ir ļoti specifiskām klasēm, kuru ietvaros jāiekļaujas apgreidojot savu braucamrīku. Karjera veiksmīgi piedāvā dažādu klašu salona mašīnu sacensības. Taču patiešām sarežģīti un interesanti paliks tikai karjeras beigu daļā, kad jāsāk braukt ar officiālajām GT3 un GT1 mašīnām, kur arī pretinieki paliek gana profesionāli, bet par tiem mazliet vēlāk.

Braukšanu galvenais aspekts – mašīnu fizika – beidzot ir savesta kārtībā un spēkrati vairs neuzvedas trasē kā snovborda dēļi. Vismaz ne pēc mašīnas pieregulēšanas. Pie mašīnas regulēšanas ir iespējams pat ieslēgt skatu, kurā var vērot riepu spiedienus, balansu utt, lai varētu precīzāk pieregulēt uzstādijumus savam braukšanas stilam, un arī lai atrādītu, ka visa mašīna nav vienkārši braucošs klucis, bet gan satur kārtīgi detalizētu un nostrādātu fiziku ar mainīgu smaguma centru. Vairums mašīnu arī uzvedas dabiski ar dažiem izņēmumiem, kas gļuku dēļ vēl mētājas pa ceļu kā Shift 1 un gaida pirmos ielāpus. Problēma noteikti nav fizikā, jo tā šoreiz patiešām ir kārtīgā pus-simulāciju līmenī.

Problēmas ir ar vadības ierīcēm. Slightly Mad ir izstrādājuši lielisku stūru atbalstu Logitech produktiem (G25, G27), kā arī Xbox360 pultij uz PC, taču ja jums ir citas firmas spēļu vadīšanas ierīces, varētu sākties problēmas. Spēlē vadība var novēloties pat par pus sekundi. Pagriežot attiecīgos uzstādijumus mazliet zemākus, mašīna pēkšņi paliks daudz par jūtīgu neļaujot stundām ilgi atrast nepieciešamo balansu. Un pats briesmīgākais šoreiz ir tas, ka mainīt vadības ierīces parametrus var tikai no galvenās izvēlnes. Nāksies iziet no sacensības, pieregulēt ierīces uzstādijumus par pāris procentiem un no jauna ielādēt sacensību, testēšanai. Un tā katru reizi, kas vienkārši nav normāli, ņemot vērā laiku cik pavadīsiet, lai pieregulētu vadību, lai tā būtu normāli izmantojama. Labās ziņas vismaz, ka spēlē ir izstrādāts lielisks klaviatūras atbalsts, kas ļauj pieregulēt jūtīgumu normālos apmēros, lai varētu braukt arī ar pogām.

Datora vadītie pretinieki ir pelnījuši uzslavas. Līdz šim reti kurā braukšanā patiešām detalizēti tiek simulēti AI konkurenti. Taču šis ir no tiem gadījumiem, kad braucēji patiešām kļūdās, piedzīvo tehniskas ķibeles un bieži vien garākās sacensībās paliek mētājoties trases malās līdz pat sacensību beigām. It sevišķi nakts sacensībās. Agresivitāte atkarīga no spēlētāja braukšanas. AI bieži vien veiksmīgi centīsies apdzīt braucēju padarot sacensības saspringtas līdz pēdējiem līkumiem. Spēle ir gana izaicinoša pat uz vieglākajiem līmeņiem, uz augstākajiem pieprasot no spēlētāja kārtīgi noregulētu stūri un mašīnu regulāciju.

Viena no spēles stiprākajām pusēm tomēr ir autolog, ar kuru Need For Speed iepazīstināja jau iepriekšējā spēlē, taču tā visorganiskāk iederas tieši šajā uzstādijumā. Tā ir daudzspēlētāju sistēma, kurā varat sacensties ar citiem spēlētājiem par rezultātiem disciplīnās un trasēs. Konkrētāk par rekordiem un apļu laikiem. Kas pat pēc karjeras pabeigšanas noturēs pie spēles liekot stundām ilgi regulēt, apgreidot savas mašīnas, lai tikai iegūtu tās dažas sekundes desmitdaļas, lai redzētu savu niku pie reģionā labākā apļa laika. Protams arī vienkāršie daudzspēlētāju režīmi ir gana jautri, taču Autolog cīņa par apļu laikiem vismaz mani aizrāva daudz vairāk. Diemžēl rekordi pasaules mērogā tika uzlausti jau pāris stundu laikā pēc spēles iznākšanas un uzrādija 3 sekunžu apļa laikus 2 minūšu trasēm, tāpēc galvenā cīņa notiek par reģionālajiem rezultātiem, šajā gadijumā rezultātiem Latvijas mērogā.

Taču turpat pie Autologa arī viens pamatīgs akmens EA drošības sistēmu lauciņā. Apskatīta tika PC versija, kurai ir viena pamatīga problēma – spēles kopijas kods atļauj piereģistrēt tikai vienu vienīgu profilu autologam. Ja pie viena datora spēlēs vairāki cilvēki, nebūs iespējams nomainīt profilus katram spēlētājam un joprojām spēlēt ar ieslēgtu autolog`u, jo kopijas kods ļauj reģistrēt to tikai vienam EA profilam. Un arī šajā vienā galvenajā EA kontā šai spēlei nav iespējams izveidot vairākus spēlētāju profilus, kā tas piemēram darbojas Battlefield spēlēs.

Spēle iepazīstina ar ķiveres skatu, kas attiecīgi griež galvu pēc braukšanas pamatnoteikumiem, skatoties virzienā kur brauc, pie kā diemžēl ir jāpierod. Tāpēc vairumā gadījumu braucu vienkārši no motora pārsega skata. Ir dažas reālistikās lietas, kas spēles vidē īsti nedarbojas, jo uz spēlētāju neiedarbojas gravitātes spēki un datora ekrānā redzesloks ne vienmēr ir atbilstošs, lai varētu pēc sajūtām noteikt, kur tieši līkumā tu atrodies un cik daudz gāzes pedāli spiest, kamēr ķiveres kamera jau skatās ap stūri. Savienojumā ar Kinect tas varbūt darbotos lieliski, bet automātiskā režīmā, diemžēl tikai traucē braukt precīzi un maksimāli ātri.

Līdzīgi kā AI, skaņas ir pelnījušas īpašas uzslavas. Shift 2 spēlēt bez skaņas būtu noziegums pret izstrādātājiem. Vēl tikai zem deguna vajadzētu nolikt nedaudz benzīna un kausētu gumiju, lai spēle ierautu pilnībā, brīdī kad tumbas uzgrieztas normālā skaļumā, tracinot kaimiņus ar brēcošām V12 dzinēja skaņām un turbīnu pīkstēšanu. Mašīnu skaņu autentiskums ir patiešām izcils un pat reizēm liek izvēlēties transporta līdzekli ar labāko skaņu nevis lielāko ātrumu. Mūzika satur vien dažas dziesmas, kas nejaucas pa vidu sacensībās, vien skan tālumā driftu laikā vai izvēlnēs. Netipiski Need For Speed spēlei, taču mūzika šoreiz paliek tālu otrajā plānā.

Tehniski spēle piedzīvo nelielu sarakstu ar problēmām. Tai skaitā optimizācija ir visai sliktā līmenī un būs nepieciešams kārtīgs darba zirgs, lai spēli normāli pavilktu pat uz vidējiem uzstādijumiem. It īpaši cietīs AMD video karšu īpašnieki. Neiecietīgākajiem iespējams ir vērts pagaidīt pāris ielāpus.

Kopumā Need For Speed Shift 2 Unleashed ir negaidīts pārsteigums. Tā joprojām nav 100% simulācija, kā to apgalvo spēles iepakojums, taču par 2/3 jau tā kā varētu būt. Ja īsta autobraucēja izjūtas un sacīkšu atmosfēra ir tā ko meklē, šī spēle noteikti ir priekš tevis. Tā var nedaudz pieklibot vadības ziņā, atkarībā no ierīcēm ar kurām spēlējat. Ja jūs tracina katra tehniskā problēma, varbūt šoreiz jāmet līkums vai jāpagaida ielāpi, jo tādas šim darbam netrūkst. Mašīnu fiziku detalizācija, skaņas, specefekti, viss lieliski uzbur sacensību atmosfēru, kas ne vienmēr var būt 100% patiesa, taču noteikti ir gana aizraujoša. Gran Turismo 5 pierādija, ka pārspīlēts reālisms ne visus izklaidē vienlīdz spēcīgi, tapēc Shift 2 ir nedaudz ziedojies popsīguma labā. Attiecībā pret Forzu un GT, Shift 2 noturas blakus tīri labi, piedāvājot savas stiprās un vājās puses. Mērķauditorija noteikti varētu būt tā pati, ja vien jums būs pacietība pasēdēt pie kontroles uzstādijumiem. Shift 2 nebūs autosimulators, uz kura īsti autobraucēji trennēsies sacensībām, taču tas noteikti būs viens no aizraujošākajiem braucamgabaliem, tai dīvānu publikai kas ar sajūsmu svētdienās seko līdz sacensībām TV. Autosacensības un degošas gumijas smaka svētdienas rītā atkal ir romantiska.

Vienā teikumā: Lielisks pus-simulators autosacīkšu faniem nevis cietserdes auto-entuziastiem.

Apskats veidots sadarbībā ar: