Ir lēnām aizgājis kārtējais, indie spēlēm bagātīgais, gads. Viens no skaļākajiem virsrakstiem šogad bija Super Meat Boy. Tad nu nolēmu ieskatīties, par ko tāda brēka. Un apskatīju Super Meat Boy tuvāk.

Spēles sižets, jā, tai pat ir sižets, ir ļoti vienkāršs. Jums ir draudzene un kaut kur ir sliktais tēls, kas nozog jūsu draudzeni. Viss pārējais ir vienkāršs – dzīties cauri simtiem līmeņu, lai beigās dabūtu ziņojumu, ka princese ir citā pilī. Tomēr šoreiz viss process ir pavisam savādāks, un daudz jautrāks.

Es noteikti nebiju vienīgais kas bērnībā zimēja platformeriem līdzīgus līmeņus kur cilvēki krīt uz zāģiem utml. Šī spēle ir izveidota tieši tā. Gaļas vīriņš mirs daudz. Ļoti daudz. Šis ir viens no asiņainākajiem platformeriem, kāds redzēts pēdējā laikā. Līmeņu garums visbiežāk ir ļoti īss, un labi ka tā, jo pie nomiršanas jāsāk viss no sākuma un garākie līmeņi var būt ļoti kaitinoši. Grūtības līmenis visam, speciāli, ir uztaisīts īpaši augsts, lai būtu jāmēģina katrs līmenis vismaz 10 reizes, līdz tiek līdz galam. Super Meat Boy noteikti nav tipisks platformeris, kur jālēkā maksimāli tālu uz priekšu. Šeit galvenais, tikt dzīvam līdz otram līmeņa galam un pēc iespējas īsākā laikā, par cik katrā līmenī ir globāla statistika un var sekot līdz saviem rezultātiem attiecībā pret citiem pasaules spēlētājiem.

Pats galvenais platformeros – vadība, ir ātra, viegla, plūstoša un kvalitatīvi nostrādāta un nepavisam nestāv ceļā mērķim, kā tas mēdz būt dažos gadijumos. Ļoti bieži līmeņos jāietur konkrēts ritms, lai tiktu tiem cauri, jo ir sastopamas arī kustīgas detaļas, kas draud iznīcināt sarkano varoni. Spēlē ir vācami plāksteri, par kuriem var atvērt jaunus personāžus. Katram personāžam ir savādāki parametri, tapēc ar kādu citu personāžu konkrētus līmeņus varētu būt iziet vieglāk vai ātrāk. Bez tā, dažos līmeņos ir iespējams atrast īpašus portālus uz paralēlu, 80to gadu datorizētu pasauli, kurā jādara praktiski tas pats, bet kur var atvērt jaunus personāžus.

Audio celiņš ir līmenī. Muzikālais pavadījums ātri vien pielīp, par cik nāksies to dzirdēt labi daudz. Skaņu effekti kvalitatīvi un atbilstoši. Muzikālo pavadījumu gribētos iegūt pat atsevišķi.

Kopumā Super Meat Boy ir pavisam savādāks platformeris. Reti kad nāves sanāk tik smieklīgas kā šajā projektā. Asiņu daudzums nebūt nenozīmē, ka spēle ir brutāla vai nepiemērota bērniem. Spēlē nav nekā realistiska, kas to sasaistītu ar tiešu vardarbību. Spēles process ir straujšs, plūstošs. Garākie līmeņi varētu sākt likties par garu, jo viena kļūda liek visu sākt no sākuma, un nākas iemācīties visu līmeni pa posmiem perfekti, līdz tos var iziet. Gluži kā 90to gadu platformeros. Nav nekādu dzīvību skaita vai citas muļķības. Ir tikai personāžs, kam jātiek līdz plāksteru meitenei pēc iespējas ātrāk un cauri vairākiem simtiem līmeņu. Neizturīgākie netiks pie liela skaita līmeņu izbaudīšanas, jo var iesprūzt pie kāda izteikti sarežģīta un netikt tālāk. Ļoti jautrs un izaicinošs process. Nav nekādas mīklas, vajadzīga tikai īkšķu veiklība. Viens no visu laiku orģinālākajiem platformeriem.

Vienā teikumā: Jautrs, ātrs, asiņains un netipiski grūts platformeris mazohistu publikai.