EA nelaidīs garām iespēju nopelīt uz kārtējās filmu spēles rēķina, lai cik briesmīgas tās arī parasti nebūtu. Jau pēdējos 7 gadus viena no lielākajām gada filmām ir kārtējie Potera piedzīvojumi. Tad nu EA nodeva šo projektu savas apakškompānijas rokās, lai sagatavotu spēli balstītu uz, tāda paša nosaukuma, filmu.

Tiem, kas vēl nav redzējuši filmu, spēle būs pamatīga spoileru krātuve, jo pašsaprotami, ka tā dodas pa to pašu sižeta taciņu, kur ekranizējums, ik pa laikam tik pamainot darbojošos tēlus vai ainas, kas vairāk piemērotas spēles kompozīcijai. Tiem, kas neseko līdz, Potters ir pametis skolu, tagad dzenas pakaļ savam galvenajam pretiniekam Voldemortam, lai atrastu veidu, kā viņu piebeigt.

EA šausmīgi lielijās, ka augot filmām un to mērķauditorijai, arī spēle pirmo reizi būs izaugusi līdz šutera līmenim. Klasiskas piedzīvojumu arkādes vietā, šoreiz bija ieplānots veidot kārtīgu trešās personas šuteri, kur ložu vietā superslavenais burvis mētātos ar buramvārdiem. Realitātē kaut kas īsti nav sanācis. Pareizāk būtu teikt, nekas īsti nav sanācis. Pat ja pati ideja varētu likties interesanta, realitātē, spēles process liekas vienkārši nepareizs.

Personāža vadības mehānika un aizsegu sistēma ir sabojājusies. Personāža kustības ir tikpat arkādiskas kā pašā pirmajā spēlē. Aizsegu sistēma salūzusi, atstājot Potera rētaino pauri pilnīgi neaizsargātu ārpus aizsega. Tēmēšana ir nevis neprecīza, bet pilnīgi nenoteikta. Lai gan ekrāna vidū, it kā ir tēmeklis, Harijs vienkārši “šauj” garām. Spēlē gan ir ielikta tēmēšanas poga, kas it kā noslēdz Harija uzmanību uz izvēlēto mērķi, lai varētu šaut precīzi, taču ja pretinieks ir pārāk tuvu, Harijs atkal sāk šaut garām. Rezultātā, lai kur arī jūs netēmētu, ekrāns mirgos tā pat it kā jūs spēlētu NES sistēmu ar gaismas pistoli. Maģijas lidos uz visām pusēm, radot cinematogrāfisku  haosu ekrānā, taču kas acīm labi, tas spēles procesu iedragā, šoreiz dramatiski. Lai kas arī nebūtu jaunā Potterspēle, šuteris tas nav pilnīgi noteikti. Un ņemot vērā, tumšo uzstādijumu, spēles mērķauditorija nevarētu būt arī 3gadīgie, kam tā pat būtu vienalga, kur Harijs tēmē, galvenais, ka ir maģijas.

Grafiski, spēle rada vēl vienu šausmu vilni. Esmu salīdzinoši tolerants šajā ziņā, un uzskatu ka galvenais ir spēles process, taču ja arī tas nav, tad visas cerības tiek liktas uz acu lutināšanu. Spēle izskatās vairāk piemērota 2003. gadam nevis 2010. Modeļi ir vāji, zemas detalizācijas. Animācijas saraustītas, nepabeigtas, neveiklas. Lai gan vides ir patīkami mainīgas, to dizains ir tomēr ņemts no filmām un to īstenošana datorizētā formā ir izcili vāja.

Kopumā ARRRRY spēle nummur 7 ir haltūra. Pa visām malām spiežas ārā EA mantkārības smaka. Spēlētājs, kā klients tiek pilnībā ignorēts, un šo projektu tikpat labi varētu saukt par virtuālu, mehāniski sāpīgu un vizuāli vāju filmas sižeta caurstaigāšanu nevis spēli. Arī Microsoft vēlējās daļu no šīs kūkas gabala, pievienojot Kinekt atbalstu, ļaujot x360 spēlētājiem mētāt maģijas ar roku vicināšanu,  tikpat neprecīzi kā ar peli. Bet – there is no cake! Spēles mehānika norāda, ka mērķauditorija ir vai nu redzes invalīdi vai 3gadīgi bērni, taču uzstādijums rada pretrunas. Rezultātā spēle nav ieteicama nedz šuteru faniem, nedz piedzīvojumu spēļu faniem, nedz arī Potera faniem. Spēle ir domāta veikalu plauktiem, lai krātu putekļus un liktu EA vēlreiz ieiet kaktā un pārdomāt, ko viņi ir sadarījuši. Ja esat nolēmuši iepriecināt savus tuvos Potera fanus ar Harija spēli, neņemiet šo, jo šo Ķīnas cietumos plāno izmantot kā spīdzināšanas rīku nākamajā sezonā.

Vienā teikumā: Neaiztikt! Nebarot!