Šī gada olimpiskās spēles, tā pat kā jebkuras iepriekšējās, ir labs pamats video spēles izdošanai. Nevaru precīzi pateikt, kas no šī pasākuma pelna visvairāk, taču tas notiek uz man nesaprotamas mērķauditorijas rēķina. Šoreiz par izteikti dīvainu sporta spēli.

Jau kopš pirmatnējo konsoļu laikiem ziemas un vasaras olimisko spēļu videospēles ir bijušas augstā cieņā, it sevišķi laikā, kad spēļu daudzveidība nebija tāda greznība kā šodien. Aptuveni 2000. gadā ar Sydney 2000 spēli, situācija sāka palikt arvien sliktāka pateicoties jaunievedumam spēles mehānikā – dauzi pa pogām cik vien ātri vari. Vai arī vienkārši, ar mūsdienu spēļu klāstu, vienkārša skriešanas spēle vairs nav tas, tapēc nākas izpušķot realitāti, lai radītu tādus brīnumus kā Vancouver 2010.

Spēlē pieejamas tikai dažas ziemas olimisko spēļu disciplīnas – slaloms, slēpošana, snowboard`s, bobslejs, slidošana un tāllēkšana ar slēpēm. Ir pieejams pavisam vienkāršs čempionāta režīms, kurā jāiegūst zelta medaļas visās šajās disciplīnās, kā arī vienkāršā slidināšanās lejā no kalna, kur var ātri izvēlēties disciplīnu un vienkārši braukt.

Salīdzinājumā ar vasaras spēlēm, ātrā pogu dauzīšana ir samazināta līdz minimumam, kas protams nāk tikai par labu. Šoreiz spēles režīmi vairāk atgādina braukšanas. Ar vienu pogu paātrinam ātrumu, ar otru samazinam un stūrējam. Tiesa ir arī tādi spēles režīmi, kas atkal liek atgriezties pagātnē pie konsoļu pirmsākumiem, kad spēļu mehānika bija tik intuitīva, ka bez 20lpp pamācības izlasīšanas nebija iespējams uzminēt, kas spēlē jādara. Bobsleja disciplīna ir tieši tāda. Nekur spēlē īsti netiek paskaidrots, kā tā būtu jāspēlē, vienkārši iesēdina spēlētāju bobslejā, kuru acīmredzot nevada ar pogām, kas atrodas uz pults/klaviatūras. Tālāk vienkārši atslābinamies un vērojam sportistu veļamies lejā pa apledojušo trasi.

Valstu saraksts ir visnotaļ smieklīgs. Sākot spēli, mēs varam izvēlēties vienu no 24 valstīm. Lieki teikt, ka Latvijas tur nav, taču ir tādas tropiskās paradīzes kā Austrālija. Amerikāņu vīzija par ziemas olimpiskajām spēlēm, acīmredzami pielīdzināma zivju domām par Tour de France. Spēle ir amerikāniska līdz pat kaulu smadzenēm. Un slaloms ir vēl viens pierādijums šim apgalvojumam. Disciplīnā, spēlētājam jātiek līdz kalna pakājei pirms izbeidzas laiks, taču pa ceļam dažos vārtiņos ir ielikti sniegavīri, kurus sabrucinot, spēlētājs iegūst papildus 2 sekundes. Veidojot officiālu olimisko spēļu videospēli, uzsvaram vajadzētu būt uz autentiskumu un reālismu, nevis vaļējiem lūzumiem. Sniegavīri slaloma trases vidū ir maksimālais amerikāņu infantīlisms, kas nejau pirmo reizi sabojā iespaidu par spēli.

Grafiski spēle izskatās pat diezgan pieklājīgi. Saturs ir tik maz un spēle ir tik prasta, ka nav pat īsti nekādi gļuki kam piesieties. Emo roks fonā arī nepalīdz slēpošanā.

Kopumā spēle atgādina mazizmēra parodiju par vēl vienu nopietnu notikumu pasaules kulturā. Latvieši ar šo spēli pārāk spēcīgi neasiocēsies, jo acīmredzot Vankūverā mēs nebijām, un tie 58 sportisti kas aizbrauca, vienkārši bija ASV karsējmeitenes. Vadība spēlē balansē starp patīkami vienkāršu, un ergonomisku histēriju. Tā arī beigās nebija skaidrs, kā vadīt vairākas disciplīnas. PC versijai būs vēl viens prieks – vispārējs vadības trūkums, jo uz PC ir portēta pilnīga X360 versija, nemaz nenomainot pogu attēlojumus interfeisā, tātad kad spēle prasa spiest LT vai RT, tas nozīmē kaut kāda nebūt poga uz klaviatūras. Lai gan grafiski projekts izskatās gana pieklājīgi, spēles process ir līdzvērtīgs 5 minūšu coca colas spēlei internetā. Kopumā spēle būtu 5x labāka, ja uz slēpēm stāvētu Mikijs, tad vismaz būtu attaisnojums infantīlajiem elementiem. Satura daudzums ir tik minimāls, cik vien varēja mēgināt nopārdot pa 60 eiro. Spēle nav vērta pat pusi no tā. Par 5-10 eiro iespējams, un tad pat tikai achievmentu dēļ, jo spēles process ir tālu no baudāmības, drīzāk pieredzes krāšanai, lai redzētu, ko popkultura mums sagādās nākamajās olimiskajās spēlēs – sniegavīrus trases vidū.

Vienā teikumā: Vienlīdz neveiksmīgs mēginājums iecelt olimpiskās spēles konsolē, kā visus iepriekšējos gadus.