Britu poproka grupas vārdā nosauktais Mario Cart analogs beidzot ir izlaists uz visām platformām. Pat paši veidotāji neslēpj mēķi konkurēt ar leģendāro Mario braukšanu. Kā britiem tas ir izdevies?

Tiem, kam nav īsti skaidrība, kas tas Mario Cart īsti ir, tā ir diezgan veca kartingu spēle ar Mario pasaules varoņiem un dažādiem ieročiem trasē, lai traucētu citiem braukt, kas ir gandrīz vai radījusi žanru savā vārdā. Blur spēles procesa ziņā ir tieši tas pats, taču multeņu tēlu vietā, mēs braucam ar īstām mašīnām, īstās trasēs. Licenzēti mašīnu modeļi no reālās pasaules ir viens no Blur lielākajiem trumpjiem.

Viss ir ļoti vienkārši, mums ir tiek doti dažādi braukšanas veidi, kaut vai pats pamata – tikt līdz finišam pirmajam – pa ceļam ir izlikti  dažādi ieroči, kurus paceļot var izmantot, lai iegūtu uzvaru ne tik klasiskā veidā. Ieroči ir vienkārši enerģijas lādiņu šāvieni, enerģijas viļņi visapkārt mašīnai, bruņas, īslaicīgs paātrinājums, mīnas, mašīnas labošana. Katrs braucējs vienlaicīgi ‘inventārā’ var savākt līdz 3 šādiem ‘power-up`iem’ un izmantot tos pēc vajadzības. Lai viss būtu vēl interesantāk, šaujamos lādiņus var šaut gan uz priekšu, gan atpakaļ. Šaujot uz atpakaļ tos var izmantot arī aizsardzībai, lai atsistu ienākošos uzbrukumus. Viss ir maksimāli vienkāršots un labi ka tā.

Karjeras režīms ir sadalīts posmos, kur ir jāizbrauc aptuveni 7 trases, kurās jāsavāc pietiekami punkti vairākās disciplīnās, lai varētu izaicināt posma bosu un iegūt viņa/viņas mašīnu. Jāsavāc noteikts daudzums uzbrukumi konkurentiem, fani, gaismas utt. Tūlīt izskaidrošu – spēlē ir 2 veidu galvenie parametri, kas nosaka braucēja attīstību – gaismas un fani. Fani ir mērvienība, kas nosaka kādus transporta līdzekļus spēlētājs atver. Fanus var iegūt par uzbrukumiem pretiniekiem. Jo vairāk jūs traucēsiet citiem braukt, jo vairāk fanus iegūsiet, un vairāk mašīnas atvērsiet. Gaismas praktiski ir medaļas, kas tiek iegūtas nobraucot trasi 1.-3. vietā. Papildus vēl 2 gaismas par bonusa nosacījumu izpildīšanu – noteiktu skaitu fanu savākšanu vai minispēles – fanu vārti – izpildīšanu.  Fanu vārti ir īpašs powerups, ko var pacelt, tad turpat sacensības laikā ir jāizbrauc 12 checkpoint`i, lai iegūtu papildus gaismu/medaļu. Bez tā vēlāk ir sastopami fanu pieprasījumi trasē, kas liek izpildīt noteiktas darbības, lai iegūtu papildus fanus.

Transporta līdzekļi iedalās 3 grupās – parastie, kam spēcīgā puse ir saķere ar ceļu, drifta – kam ir liela jauda, un kuru klasē galvenokārt ietilpst amerikāņu muskuļmašīnas, un bezceļu braucamie jeb džipi. Katrai klasei ir savi plusi. Saķeres mašīnas ir vieglāk vadāmas. Džipi ir daudz noturīgāki pret uzbrukumiem. Drifta mašinas iet ātrāk taisnēs. Spēles garāžā ir plašs klāsts visdažādāko mašīnu, no klasiskiem pikapiem, līdz japāņu tjūninga mašīnām un Eiropas superkāriem.

Spēle satur paprāvu daudzumu dažadu sīkumu, kas lieliski iederētos turpmāk visās arkādiskajās braukšanās. Piemēram ielādējot spēli, tiek parādīts, kas tika izdarīts iepriekšējo reizi, kad spēlējāt – kādas mašīnas atvērtas, līmeņi utt. Uzliekot pārspēlēt līmeni, mēs neejot atpakaļ uz galveno izvēlni varam izvēlēties citu mašīnu, gadijumā ja esošā nav pa prātam.

Spēles fizika ir visnotaļ labā stāvoklī. Gribētu pat teikt, patīkama. Vairāk līdzinās Flatout nekā pēdējam neveiksminiekam – Split/second. Katra mašīna uz ceļa uzvedas atšķirīgi, kā tam būtu jābūt. Patiešam rodas iespaids, ka tiek vadīti konkrētie mašīnu modeļi, nevis viena teorētiska standarta mašīna ar dažādām virsbūvēm.

Tehniski spēle uz PC sākumā nedaudz pārsteidz, pēc tam sarūgtina. Sākot spēli, nav jāveido pat spēles profils, jo spēle to izdara tavā vietā, balstoties uz taviem Windowsa lietotāja datiem, kas ir negaidīts un patīkams pārsteigums. Taču projekta optimizācija varēja būt labākā stāvoklī. Kadru skaits turās stabils un augsts arī uz vidējiem datoriem, taču spēle piedzīvo savādu ‘frīzošanos’ komplicētākās trasēs, jo acīmredzot tā sacīkstes laikā kārtīgi tracina cieto disku. Iespējams šī problēma tiks izlabota ar tuvākajiem ielāpiem. Vēl pie tehniskajiem mīnusiem jāpiemin vadības gļuks, kas reizēm nepatīkami pārsteidz. Reizēm mēdz pazust iespēja stūrēt, kamēr neatlaiž gāzi un nepaspaida citas vadības pogas. Šis gļuks arī sastopams PC versijai. Taču tīri vizuāli spēle izskatās diezgan pievilcīgi. Modeļu detalizācija gan nav augstākajā līmenī, taču specefekti patīkami nostrādāti. Muzikālais pavadījums neuzkrītošs un nedaudz atgādina Mass Effect skaņu celiņu.

Kopējais spēles ritms, izvēlnes un process ir straujšs, plūstošs un izklaidējošs, neliekot braucējam krāmēties ar mašīnu apgreidošanu. Vienīgais, ko braucamajiem varam nomainīt ir krāsa, ar ko arī pilnīgi pietiek. Galvenais ir pati braukšana, mašīnu atvēršana. Vienspēlētāja režīmā nav vienkāršie braukšanas režīmi, ir tikai karjera. Tātad bez karjeras pārejais uzsvars ir uz daudzspēlētāju režīmu. Kopumā spēle ir strauja, izklaidējoša, plūstoša, ar uzsvariem uz pareizajām lietām, un piedāvā gana aizraujošu un nepierastu sacensību kopā ar draugiem, pēc tam kad karjeras režīmā ir atvērti visi tīkamākie mašīnu modeļi. Reālu mašīnu modeļu atvēršana noteikti ir spēcīgs pluss. No reklāmas materiāliem negaidīju neko pozitīvu, taču saņēmu gana izklaidējošu un kvalitatīvu arkādi. Fizika pārspēj pat Need For Speed ‘auto simulatoru’ – Shift, kas protams nav īpaši neiespējams sasniegums. Tehniski, PC versija piedzīvo nelielas optimizācijas problēmas, taču, visādi citādi spēle ir patiešam lieliska un lieliski turās blakus tādiem arkādiskajiem izdevumiem kā Flatout un Burnout. Kā ar Mario Cart? Šķiet, ka klasiskais meistardarbs tomēr joprojām paliek nepārspēts žanrā, taču Blur ir visas tiesības atrasties blakus Re-Volt, tūlīt aiz tā – ja ne labāks, tad savādāks pavisam noteikti.

Vienā teikumā: Negaidīti laba un nostrādāta arkāde, kas noteikti paliks ieteicamo braukšanu īsajā sarakstā.