EA beidzot, 6. Martā izdod savu atbildes triecienu līdz šim lielākajam šuterim – Modern Warfare 2. EA stūrī tikpat gara seriāla jaunākā daļa – Battlefield: Bad Company 2. Vai šim militārajam šuterim ir izredzes pret pārspīlēti slaveno Modern Warfare vai tā ir kārtējā atduršanās pret sienu?

Otrā pasaules kara beigās Japāņi paspēj izveidot pārvietojamu EMP ierīci. Taču kuģis ar šiem eksperimentālajiem ieročiem pazūd, līdz pat aukstā kara laikam, kad PSRS ir uzzinājuši par šīs ierīces eksistenci un cenšas to atrast. Šajā brīdī spēlētājam ir jānāk palīgā Amerikāņiem un armijas specvienības sastāvā jāiegūst šie ieroči pirms Padomju armijniekiem. Līdz uzdevuma izpildei ceļš ir garš un pilns ar negaidītiem pavērsieniem un sarežģījumiem.

Bad Company sērijas lielais reklāmas triks ir māju brucināšana. Ierodoties pilsētā, ir skaidrs, ka aizejot, visas mājas var būt gruvešos, kas pamatīgi bagātina spēles procesu un kopējo atmosfēru padara negaidīti reālistisku. Katru šķērsli un aizsegu ir iespējams iznīcināt. Kad pretinieks noslēpjas mājā, mums nav obligāti jādodas tajā iekšā. Varam to vienkārši nojaukt. Tiesa, tas darbojas abos virzienos, tapēc 5 minūtes sēdēt aiz viena stūra nekad nebūs droši, jo jau pēc vienas granātas sprādziena, stūris vairs nebūs. Vides mainīšana kaujas laikā ne tikai daudzveido spēles procesu, bet arī padara to daudz jautrāku.

Līdzīgi kā Modern Warfare 2, BC2 mums piedāvā kārtīgu, episku kampaņu un kārtīgi nostrādātu daudzspēlētāju režīmu. Vienspēlētāja kampaņa ir daudz garāka kā konkurentam. No spēlēšanas viedokļa arī daudz interesantāka. Sižets nav tik samudžināts, taču tā pat iekļauj pāris nodevības, varoņu nāves un episkus sprādzienus. Personāži nav tik prātā paliekoši kā Modern Warfare varoņi, taču atšķirībā no pirmā BC, nav arī tik kaitinoši. Dialogi nodrāzti un klišejiski. “Negaidītie” pavērsieni misiju vidusdaļās, pilnīgi pa gabalu kliedz, ka nupat kaut kas noies greizi pēc visām šuteru tradīcijām, un sliktie ir ‘atkožami’ jau pašā spēles sākumā. Taču ne sižets ir tas, kas šoreiz kampaņu padara tik lielisku, bet gan pats spēles process. Sagraujamās arhitektūras dēļ, tipiskais kara šuteris ir pacelts jaunos augstumos. Sprādzieni, gruvešu dūmi, un brūkošas sienas ir tas, kas raksturo pilsētu kaujas.

Daudzspēlētāju režīms arī ir priekšā Modern Warfare 2, jau minēto iemeslu dēļ. Taču vēl bez tā, personāžu attīstību sistēmas, klases, un detalizētā community sistēma, nostāda Bad Company 2 tālu priekšā konkurentam. Battlefield jau ilgi pirms Call of Duty bija daudzpēlētāju kara šuteri nr.1, un ar jaunāko reinkarnāciju, Battlefield spēles pieredzes ziņā atkal nostājas vadībā. Kartes ir daudz lielākas, daudzveidīgākas, interesantākas, plus tās mainās mača laikā. Bez tam lieki reklamēt, ka kaujās piedalās arī daudzveidīgi transporta līdzekļi. Kas attiecas uz transporta līdzekļiem, tad Bad Company sirgst ar to pašu slimību, ar kuru visi FPS – nespēju nodrošināt kvalitatīvu transporta līdzekļu vadību. Acīmredzot, savietot transporta līdzekļus un kājiniekus vienā spēlē ir izteikti problēmatiski visiem izņemot Gearbox, kas to ļoti veiksmīgi īstenoja Borderlands. Transporti vadās ļoti arkādiski.

Grafiski, Bad Company 2, manuprāt ir pašlaik skaistākā spēle, kas pieejama. Ainavas, kaujās brūkošās pilsētas, apgaismojums, specefekti, viss ir elpu aizraujošs un par brīnumu ļoti labi izskatās arī uz viduvējiem datoriem un pašiem zemākajiem uzstādijumiem. Grafiski spēle patiešam ir nostrādāta lieliski, tai pat laikā kārtīgi optimizēta.

Skaņas ir tipiskas un neizceļas ar neko īpaši iespaidīgu. Muzikālais pavadījums vienmuļš. Ierunātie tēli audiāli tik pat pelēki kā to dialogi.

Bad Company 2 tika būvēts kā Modern Warfare 2 konkurents, un tas arī ir veiksmīgi izdevies. BC2 liekas daudz dziļāks, daudzveidīgāks, komplicētāks un jautrāks. Daudzspēlētāju komūnas sistēma ir detalizētāka un labāk sakārtota. Vienspēlētaja kampaņa, sinematogrāfiskuma ziņā atpaliek, taču pats spēles process ir daudz aizraujošāks. Pateicoties vājākai PR kampaņai, MW2 joprojām ir tālu priekšā, taču gala produkta kvalitātes ziņā BC2 noteikti ir nākamais solis daudzspēlētāju kara šuteru žanrā.

Vienā teikumā: Pašlaik vizuāli pievilcīgākais un labākais daudzspēlētāju šuteris.