Piranha bytes ir pazīstama tikai ar vienu spēļu seriālu – Gothic, kas izpelnijies milzīgu atzinību kaujas sistēmas un sarežģītības dēļ. Ar Risen Piranha daudz neko nemaina nedz spēlējamības, nedz pasaules ziņā. Tā ir tieši tā pati Gothic`a, tikai ar citu virsrakstu, bet vai labāka?

Stāsts ir tipisks jebkurai fantasy RPG – pēc kuģa bojāejas vētrā, nonākam uz nezināmas salas un ar koka gabalu rokās jādodas cauri mežiem, lai glābtu pasauli. Šī formula darbojas jau kopš 90tajiem, jo dod spēlētājam iespaidu, ka viņš/viņa kaut ko patiešām sasniedz. Un tas ir tieši tas, ko no RPG gaidam. Apkārtējā pasaule, šķiet ir tā pati, kas Gothic`ā, vienīgi nemācēšu pateikt precīzu laiku attiecībā pret orģinālajām daļām, jo neesmu šī seriāla fans. Uz iedomātās pasaules, drīz vien, malu malās parādas savādi aizvēsturiski tempļi, mīstiski monstri un sektas. Spēlētājs var nostāties sektu vai dumpinieku pusē.

Pirmais, ko ievēro – spēles grūtības līmenis ir salīdzinoši augsts. Kā visās iepriekšējās Gothic`ās, pret jebkuru pretinieku nākas izturēties ar nelielu cieņu, jo pat visparastākie pretinieki var piebeigt augsta līmeņa spēlētāju, ja pieiet nepareizi. Tāpēc ātro hack `n slash fani varētu palikt neapmierināti ar Risen spēles procesu. Neesmu paspējis vēl izmēģināt visas klašu kombinācijas un attīstības veidus.

Kaujas sistēma ir intuitīva un ērta. Iespējams vadīt kauju ar 2 peles pogām un pārvietošānās pogām. Dažādi kombo tiek veidoti pareizā ritmā klikšķinot peles pogas un spaidot pārvietošanās pogas. Sarežģītākais visā ir iemācīties pamanīt, ko gatavojas darīt pretinieks, lai atbildētu ar aizsardzību, prettriecienu vai citu darbību. Tādā ziņā visi uzbrukuma veidi ir vienlīdz interesanti un prasa patiešām prasmes no spēlētāja, lai tiktu galā ar spēcīgākiem pretiniekiem, lai gan atsevišķās situācijās rodas iespaids, ka maģijas klase ir pārlieku spēcīga. Kaujas atvērtās vidēs var sagādāt īpašas grūtības, kad vairāki pretinieki mēģina ielenkt. Tāpēc ērtākais paņēmiens ir aizvilināt pretiniekus uz kādu sašaurinātu teritoriju, kur viņiem jāstāv vienam aiz otra, tādējādi vienmēr var nostāties aizsardzības pozīcijā, lai nesaņemtu bojājumus no uzbrukumiem.

Par kvestiem, pārlieku pozitīvi gan nevar izteikties. Šeit nekas nav mainijies kopš 90to sākuma. Lielākais pluss, atšķirībā no vairuma mūsdienu Action-RPG, gandrīz katram kvestam ir vairāki izpildes veidi, par labu kādai no frakcijām spēlē. Kā pienācīgā RPG, spēlē nav labās un sliktās puses. Tā pat nav labās un sliktās izvēles, ir tikai dažādi viedokļi. Kvesti pārsvarā ir gari, taču to pasniegšanas veids un spēles augstais grūtības līmenis, nepadara tos nogurdinošus un garlaicīgus, jo pat došanās iznīcināt vilku baru var būt gana izaicinošs uzdevums un sagādāt gandarijumu.

Ekonomika ir diezgan labi izstrādāta. Veikalos pārsvarā tikai standarta preces, ja vēlaties ko īpašu, tad jāmeklē kā artefakti pa tempļiem. Arī nauda ne vienmēr ir pietiekami daudz. Patiesībā spēles sākumā varētu būt problemātiski attistīt prasmes tieši naudas trūkuma dēļ. Pēc līmeņu iegūšanas, jums tiek piešķirti mācīšanās punkti, kurus pie trenneriem var pārvērst prasmēs par attiecīgām naudas summām.

Tehnoloģiski veidotāji nav īpaši centušies, tā vietā koncentrējuši spēkus satura izveidei, par ko milzīgs prieks – beidzot veidotāji ar pareizām prioritātēm. Grafiski spēle ir tieši tā pati Gothic 3. Pat objekti pasaulē, liela daļa ir pa tiešo importēti no turienes. Tiesa, specefekti un laikapstākļi ir mazliet uzlaboti, un rada lielisku atmosfēru. Risen ir jau daudz labāk optimizēts spēles dzinējs un dod daudz labāku kadru skaitu, kā arī nemēdz tik bieži gļukot kā G3.

Pats spēles līmenis, kas ir viena liela sala, nav no lielākajiem un salīdzinājumā  ar Gothic 3 teritoriju, taču kvestu dēļ visbiežāk nāksies izpētīt katru salas nostūri un kārtīgi iepazīt doto platību. Salu ātri vien var iepazīt, kā GTA pilsētu un turpmāk vietu meklēšana uzdevumos, vairs neaizņem tik ilgu laiku. Virzīšanās uz priekšu arī nenotiek pārāk ātri, galvenokārt tapēc, ka jāpārvietojas taktiski, uzmanoties no pretiniekiem, un kauja ar nelielu vilku baru var aizņemt pat vairākas minūtes. Spēlē ir 4 nodaļas, un pēc katras nodaļas pabeigšanas, salā parādās jauni, spēcīgāki pretinieki.  Īpaši interesantas ir bosu cīņas, kas iekļauj sevī dažādu taktiku un apkārtējās vides izmantošanu, atkarībā no personāža attīstības sfēras.

Grafiski spēle nav īpaši attīstijusies no Gothic 3 laikiem. Ainavas izskatās burvīgi taču personāžu modeļi ne vienmēr ir mūsdienu spēļu līmenī. Personāžu animācijas ir ļoti sliktā stāvoklī. Atgādina fanu modu nevis profesionālas kompānijas spēli. Tā pat dažādām darbībām ir garas ‘obligātās’ animācijas, kas pēc laika paliek nogurdinošas.  Sarunu ainas izglābj post processing effekti, kameras novietojumi un field of depth, kas dialogu ainas padara vizuāli pievilcīgas un noņem uzmanību no neveiklajām animācijām.

Vismaz NPC ieskaņojums ir labs un tieši valodas dēļ vien spēle varētu būt ar 16+ reitingu. Personāži uz salas nav superpieklājīgi un nelasa tekstus kā no bērnu pasaku grāmatām, bet gan runā visai brīvi un cilvēcīgi, atkarībā no noskaņojuma un attieksmes pret spēles varoni. Priecē fakts, ka NPC patiešām ‘skatās’, ko dara personāžs un attiecīgi reaģē. Piemēram dodoties grupā pildīt kvestus, pavadoņi mēdz ieteikt, kurš ceļš būtu labāks, vai pa laikam uzkliedz, lai neatpaliek un turas līdz. Vienīgi zagšanas gadijumos datora vadītie personāži ir mazliet muļķīgi. Ir iespējams izzagt no kabatām kādu priekšmetu, pēc tam viņam pašam to pārdot un NPC pat acis nepamirkšķinās, ka kaut kas nav kā vajag. Tracis tiek sacelts vienīgi, tad ja NPC ‘redz’ kā tiek paņemts kaut kas bez atļaujas. Vēl nedaudz kaitinoša ir sistēma, ka nav iespējams izmantot/pacelt priekšmetus, kamēr turat ieročus kaujas gatavībā. Pēc katras kaujas ir jānoliek ieroči, lai varētu pacelt laupijumu vai izmantot apkārtējos priekšmetus. Rodas iespaids, ka Piranha ir vēlējusies izmantot visus šos ‘reālistiskos’ sīkumus, lai pastiprinātu iedomātās pasaules robusto atmosfēru. Varbūt izstrādātāji bija izvēlējušies neīstos elementus, lai to mēģinātu panākt. Kvalitatīvākas animācijas uz specefekti būtu izpildījuši uzdevumu daudz labāk, lai gan pašreizējā laikapstākļu un apgaismojuma maiņa, to jau izdara diezgan labi.

Jāsaka, ka spēle pamatīgi spēj ieraut sevī garo, sasaistīto uzdevumu un atmosfēras dēļ. Tā kā ir vairāki veidi kā iziet katru kvestu, spēle ir pāspēlējama vairākkārt, attīstot varoni dažādos virzienos un palīdzot atšķirīgām frakcijām. Jāsaka, ka sen nevienā RPG spēlē nav izjusta tāda spriedze kā Risen. Lai gan idejiski, projekts neiet pa priekšu konkurentiem, tomēr sarežģītais un atalgojošais spēles process ļauj lieliski iejusties vidē. Neatceros, kad vēl kādā RPG būtu baidijies līst visās alās pēc papildus pieredzes, vai apgājis attiecīgiem monstriem ar līkumu. Ja ar Gothic 3 vācieši bija mazliet nohaltūrējuši, tad Risen viņiem ir izdevies daudz labāk

Vienā teikumā: Negaidīti aizraujoša un vizuāli pievilcīga ‘mini’ Gothica.