Sen atpakaļ Capcom uztaisija nelielu revolūciju pārvēršot survival horror spēļu žanru par daļu no populārās kulturas ar seriālu Resident Evil. Kopš tā laika šis seriāls ir ieguvis neskaitāmas ciparotas un ne tik ciparotas versijas uz visām iespējamajām spēļu platformām, tā ka nummurs 5 nepavisam nenozīmē, ka šī ir tikai 5. spēle. Šī ir kārtējā spēle garajā sarakstā, kas pēc sižeta ir tiešs turpinājums 4. daļai, kas ieviesa pavisam jaunu gameplay gan RE seriālā, gan šajā žanrā vispār. Resident Evil 5 ir nākamā spēle, veidota pēc jaunās formulas.

Atzīšos, ka 4. daļu tā īsti nemaz nespēlēju, tik dažas minūtes pašaudijos uz vecā PlayStation 2. Tāpēc precīzi iepriekšējo sižetu atstāstīt nevarēšu. Resident Evil 5 sākas ar to, ka pēc Umbrella korpurācijas krišanas. Terroristi ir dabūjuši savas netīrās roķeles uz T,G vīrusiem (vai kārtējiem to paveidiem) un nu inficē ciematus dziļi Āfrikā. Galvenais varonis tiek nosūtīts uz vienu šādu ciematu, sagūstīt terroristus. Viņam pretī tiek iedota izteikti pievilcīga partnere, kas palīdz tikt galā ar zombiju bariem un padara spēles procesu bagātīgāku kā RE4.

Šoreiz viss uzsvars tiek likts uz Co-op, par ko arī vislielākais prieks. Varam, kā parasti spēlēt viens pats ar AI sabiedroto, taču jebkurā brīdī var pieslēgties palīgā otrs cilvēks un kopīgiem spēkiem tikt galā ar parastajiem līmeņiem. Gluži kā Gears of War 2 vai Unreal Tournament 3. Visi sīkumi lielā mērā atgādina iepriekšējo versiju. Skats pār plecu, ne vairs caur kartē izvietotām kamerām. Tēmēšana ar peli neskaitāmas reizes pārspēj trulo analogo kloķu bīdīšanu uz pultīm.

Lielākās bailes, ieraugot šādas spēles, ir par portēšanas kvalitāti. Resident Evil 5 arī iesākumā tika taisīta konsolēm un vēlāk tikai pielāgota PC lietotājiem. Gluži tā pat kā Red Faction Guerrilla, arī RE5 ir portēta negaidīti kvalitatīvi un vairumā gadijumu spēles process netiek traumēts. Grafiski spēle uz vidusmēra PC sistēmām darbosies gludi un izskatīties tik pat labi kā uz konsoles. Taču uz PC ir iespējams vēl uzlabot grafiku jaudīgo datoru īpašniekiem. Uz maksimālajiem uzstādijumiem, galvenokārt dēļ tekstūru izšķirtspējas un DirectX10 specefektiem, PC versija izskatās labāk nekā X360 vai PS3. Problēmas ir ar pārvietošanos. Kamēr tēmējam ar ieroci viss ir lieliski, taču griežot varoni ar peli, tiek piedzīvota nepatīkama aizture, tā it kā grieztos izmantojot analogo kloķi uz pults. Kā arī skrienot streifošana vairs nedarbojas. Kas arī ir vienīgās problēmas portēšanas dēļ.

RE5, kā jau gaidīts, viss spēles process ir dinamiska multfilma. Ik pa dažām minūtēm spēles procesu pārtrauc video ielaidumi uz spēles dzinēja, gluži kā Metal Gear Solid vai jebkurā citā japāņu veidotā konsoles spēlē. Mīklas, kā tādas, nav vērā ņemamas, jo aprobežojas ar atslēgu atrašanu, bosu ievilināšanu lamatās, un partneres svaidīšanu augšā pa salauztās kāpnēm. Galvenais uzsvars ir uz šaušanu, pa dažāda paveida izdzimteņiem, patronu vākšanu dauzot mucas un kastes, kā iekš Diablo un T vīrusa augu kombinēšānu inventārā.  Inventārs, kā parasti, ir nepatīkami mazs. Šoreiz, vismaz, ir 2 tādi – sev un partnerim/-rei. Ir iespējams izvēlēties ar kuru no abiem varoņiem spēlēt.

Kā parasti ik pa laikam spēles procesu pārtrauc kaitniošas bosu cīņas, kam it kā spēles procesu vajadzētu padarīt daudzveidīgāku, taču manī personīgi, izraisa nepatiku pret spēli un vēlme to izslēgt. Lielākā problēma ir tieši vadībā. Nekas nebūtu pret kārtīgu bosu, ja būtu iespējams normāli skraidīt, lēkāt un notēmēt. Taču, lai spēli padarītu ‘baisāku’, Capcom ir spēcīgi ierobežojuši varoņa kustības spējas. Piemēram nav iespējams pārvietoties, kad šauj. Nav iespējams streifot, kad skrien. Nav pat iespējams lēkāt, lai gan tas šajā konkrētajā spēlē īpaši nemaz nav nepieciešams. Pievienojam vēl nelielo vadības gļuku ar peli griežot personāžu. Rezultātā iegūstam neticami kaitinošas bosu cīņas, kad ar šādu vadību nemitīgi ir jāspēlē pēc formulas, iešauj un bēdz. Tas ir tā pat kā bēgt pa sapņiem, kad attopies, ka skrien uz vietas un nekur īsti nemaz netiec.

Grafiski spēle ir portēta un nostrādāta lieliski. Beidzot pēc ilgiem laikiem, atkal var izbaudīt spēli ar patiešam izcilām animācijām. Pēdējā laikā ar modernajiem, nopērkamajiem dzinējiem visi prot izveidot skaistus skatus, taču neprot to visu pienācīgi animēt. Japāņu konsoļu spēles, pārsvarā ar šo slimību nesirgst. Ieskaņota arī pienācīgi. Biežie video iepraudumi uz spēles dzinēja izskatās lieliski un ir skatāmi ar baudu. Sižets ir nedaudz muļķīgs, taču to atsver jautrā zombiju šķirošana ar bisi vai snaipera šauteni. Noteikti atradīsies arī cilvēki kas ar interesi ies līdz beigām, tikai lai redzētu, kas notiks tālāk.  Arī sprādzieni izskatās patīkami.

Resident Evil 5 ir domāta daudz lielākam spēlētāju lokam kā tās priekšgājēji. Pirmām kārtām, jau tā ir ļoti kvalitatīva un patīkama Co-op spēle no sākuma līdz beigām, kādas mūsdienās tik bieži nemaz neatrodas. Šausmas no šīs spēles netiek tā īsti nevienā acī. Šī RE daļa vairs nav īsti horror, ir vairs tik survival. Zombiji vairs nav īsti zombiji, bet gan saniknoti ciema iedzīvotāji. Starp tiem pa laikam tik uzrodas kāds īpaši pretīgs izdzimtenis, kā boss vai mini boss. Tāpēc šī spēle var kalpot kā vienkārši labs šaujamgabals. Ir iespējams atkārtoti pārspēlēt gan atsevišķus līmeņus, gan visu kampaņu, kā rezultātā būs iespēja atvērt daudz un dažādus bonusus, pēc visām japāņu tradīcijām. Ja jums patika Gears of Wars un Metal Gear Solid,  ļoti liela iespējamība, ka patiks arī RE5. Iesācējiem gan spēles process varētu likties pagrūts, taču nav nepieciešams daudz laika lai to apgūtu. Šķiet, ka verdikts ir – Resident Evil 5 ir Jūsu laika un naudas vērta. Ļoti kvalitatīvs un interesants darbs no Capcom.

Vienā teikumā: Joprojām izteikti konsoliska, taču labākā no Resident Evil daļām, kas seriālu no šausmu trillera ir pārvērtusi par vienkārši trilleri.