Vietējās spēles ir liels retums, un tās, kas parādās, visbiežāk īsti nesniedz nekādu izklaidi. Kas attiecas uz pārlūku spēlēm Latvijā, tad parasti tie ir vienkārši pārtulkoti citu valstu darboņu projekti. Šoreiz, vietējā mēroga zvaigznes, kas uztur tīņu izklaides portālu –  boot.lv, ir sarūpējuši paši savu spēli.

Jāsāk ar to, ka pentagons.lv ir vienkārši nepiedienīgi demonstratīvs mafiozi rip-offs*. Vēl jo sliktāk, spēle tiek papildināta ar maksas pakalpojumiem, kas pilnīgi un noteikti šajā projektā ir nepareizi izplānoti. Tā ka praktiski sauklis – ražots latvijā – attiecas tikai tik tālu, kā tekstu nomainīšana. Taču, lai viss izskatītos orģinālāk, arī temats ir nomainīts tulkojot. Praktiski pentagons.lv pret mafiozi ir kā Goblin krievu tulkojums filmai Gredzenu pavēlnieks.

Maksas pakalpojumi piedāvā spēlē iegādāties īpašus ieročus, izpildīt īpašus kontraktus, vai uz 24h kļūt neievainojamam. Visi pārejie kuļas caur spēli, kā vien māk. Maksas papildus satura piedāvāšana var būt pieņemama tikai tik tālu, kamēr par maksu piedāvātie objekti ir kā analogi un neizjauc spēles balansu. Taču šis nav no tiem gadijumiem.

Jaatzīstas, ka neesmu arī liels mafiozi fans, kamēr vēroju, kā twitteris periodiski tiek pārpludināts ar runām par to vien.  Tātad tālāk, viss, kas attiecas uz Pentagons, attiecas arī uz Mafiozi, jo acīmredzami, tā ir viena un tā pati spēle.

Spēles process ir viens no trulākajiem, kādu vien esmu redzējis projektā, ko veidotāji apjukumā spēj nodēvēt par spēli. Tik pat labi baltas lapas centrā var nolikt 1 sarkanu pogu un likt visiem spaidīt. Tā arī būs spēle. Spēlētājam ir jāpērk ieroči un jācīnās ar citiem lietotājiem. Cīņa izpaužas, kā 2 parametru izrēķināšana pēc pogas nospiešanas. Iegūstot jaunus līmeņus, jāpalielina kāds no personāža parametriem. Tā, pat iespējams slēgt pastāvīgus kontraktus, kā stabilu peļņas avotu, kā mafiozi ir īpašumi.

Kā pārlūku spēle pentagons zaudē jau tajā brīdī, kad spēlē ir jaatrodas praktiski, nepārtraukti. Web spēlēm raksturīga ir lēna darbība, kas ļauj darīt citas lietas, pa reizei ieskatoties arī spēles logā un uzliekot pildīties nākamos procesus. Šajā gadijumā, pie neprasmīgas ‘personāža’ konfigurācijas, vienmēr ir jābūt uz vietas un jāpieskata, kas notiek.

No grafiskā izpildījuma, bezgaumīga eklektika. Tā vien izskatās, ka uzņemuma priekšnieks ir teicis priekšā dizaineram, ko un kā zīmēt. Vismaz ikonas ir kā savilktas no visa plašā interneta. Dažas, stilistiski ir kā no viena koplekta, tad atkal nāk citas, kas ir krasi atšķirīgas.

Kā biznesa modelis, šķiet, projekts labs. Skolnieki jau tagad pasūta Radarus uz vella paraušanu, caur saviem mobīlajiem. Taču kā spēle, ļoti pliekana. Lai projektu uzlabotu, tam vajadzētu izveidotu pienācīgu sociālo sistēmu. Sazināšanos lietotāju starpā vairāk kā tikai, caur ielūgumiem mafijā..uj es gribēju teikt – sabiedrotajiem. Tā pat noteikti, vajadzētu attīstīt, kauju sistēmu, lai tai kaut nedaudz nāktu līdzi kāds stratēģisks pamats, citādāk tukša pogu spiešana ir tik pat aizraujoša, kā galvassāpes. Un beidzot vajadzētu pārdomāt maksas iespējas, lai vēlme nopelnīt nebojātu spēles procesu. Un protams, ja vien nebūtu pašslavinošs virsraksts spēles aprakstam visiem zināmā latviešu spēļu portālā. Tikpat daudzsološa, kā kājminamais urbis.

Šādas spēles cilvēki turpina spēlēt, jo tās ievelk ar savu trulumu. Vienkārša divu pogu spaidīšana, lai radītu effektu, ka ar to tu kaut ko panāc, diezgan vieglā veidā. Varbūt nomācošajos apstākļos tas ir tieši tas, kas vajadzīģs. Taču ar izklaidi un speli, pēc tās klasiskās definīcijas, tam visam ir visai maz sakara. Dzirdēju, ka grāmatvedības programmas arī esot ritīgi jautri spēlēt, ja vadot iekšā izdomātus ciparus.

Vienā teikumā: Kārtējais tulkotais projekts, kura mērķis ir nevis izklaidēt publiku, bet ļaut kādam nopelnīt.

Rip-offs (no angļ. val. Rip off) – kopēt, kopija, tikai necienīgākā pakāpē.